Pasaule / Diena / Pasaule / Diena

Padomju propagandas zvaigzne © DIENA

Pirms 45 gadiem aizsaulē aizgāja Aleksejs Stahanovs – leģendārais padomju ogļracis, kura vārdā bija nosaukta sociālistiskā darba trieciennieku kustība. Tieši viņš pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados aizsāka PSRS Komunistiskās partijas un valsts vadoņu aktīvi atbalstīto visdažādākajās nozarēs strādājošo darbaļaužu dzīšanos pēc jauniem darba ražīguma rekordiem, kas gan neefektīvajai ekonomiskajai sistēmai neko daudz nedeva.

Rezolūciju, naftas, gāzes un dolāru fronte © DIENA

Ieilgušais karš Ukrainā, protams, nenozīmē tikai kaujas. Tas ietekmē arī dažādu valstu savstarpējās attiecības un sadarbību starptautiskajā politikā un ekonomikā. Kāda aina zīmējas šajā "frontē"?

Maska politiskā izvēle © DIENA

Pēdējās nedēļās plašsaziņas līdzekļu uzmanības lokā kārtējo reizi nonāca informācijas tehnoloģiju miljardieris Īlons Masks. Šoreiz gan tas bija saistīts nevis ar jaunām, inovatīvām idejām vai biznesa sasniegumiem, bet ierosinājumiem par to, kā būtu risināms karš Ukrainā un konflikts Taivānas jautājumā. Maska pazīstamības dēļ viņa idejas izraisīja plašu rezonansi, tostarp liekot apspriest arī motīvus, kuru dēļ uzņēmējs nācis klajā ar patiesībā politiskiem paziņojumiem.

Moldovas nepamanītie protesti un riski © DIENA

Moldovā nu jau vairāk nekā mēnesi turpinās plaši protesti, kuru dalībnieki prasa Valsts prezidentes atkāpšanos un parlamenta ārkārtas vēlēšanas. Amatpersonas protestu organizēšanā saskata Krievijas pirkstu, taču nevar noliegt, ka problēmu valstij netrūkst visdažādākajās jomās.

Nebeidzamo nemieru valsts © DIENA

Kārtējie masu nemieri Irānā sākās pēc tam, kad valsts tikumības policijas rīcības dēļ mira gados jauna kurdu sieviete. Protestu apspiešana nekādā veidā nav mazinājusi kopējo spriedzi sabiedrībā, un jaunu nemieru izcelšanās ir tikai laika jautājums. Kādi ir to reālie cēloņi, un kādas ir protestētāju cerības panākt Irānas teokrātiskā režīma krišanu vai vismaz atteikšanos no līdzšinējās politikas?

Aizdejoja līdz nošaušanai © DIENA

Pirms 105 gadiem Parīzes priekšpilsētā nāvessods nošaujot tika izpildīts Matai Hari – slavenajai Austrumu deju izpildītājai, striptīza pamatlicējai un kurtizānei, kuru Francijas militārā tiesa pāris mēnešu iepriekš bija atzinusi par vainīgu spiegošanā Vācijas labā.

Apsveikuma pelde aukstā dīķī © DIENA

Nobela prēmijas laureāts medicīnā Svante Pēbo būtībā pierādīja, ka ikviens no mums gēnu līmenī vismaz daļēji ir neandertālietis.

Banknotes, kas atgādina par ticību © DIENA

Pirms 65 gadiem uz ASV banknotēm sāka drukāt uzrakstu In God We Trust jeb Mēs ticam Dievam. Gadu iepriekš šis lozungs, kas jau kopš pilsoņu kara laikiem tika iekalts uz atsevišķu nominālu monētām, bija apstiprināts par Savienoto Valstu oficiālo devīzi.

Ģeopolitiskā žonglēšana Turcijas gaumē © DIENA

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans tiek uzskatīts par mūsdienu, iespējams, pretrunīgāko valsts līderi, jo viņam starptautiskajā politikā izdodas savienot šķietami nesavienojamo un nu jau vismaz gadu desmitu balansēt uz naža asmens starp Rietumiem un Austrumiem. Kādu iemeslu dēļ un kādā veidā Turcijas prezidentam izdodas šāda politika, un kādas ir viņa kursa nākotnes parspektīvas?

No Nursultanas līdz Astanai un tālāk © DIENA

Septembra vidū Kazahstānā stājās spēkā vairākas nozīmīgas iniciatīvas, kuras rosināja Valsts prezidents Kasims Žomarts Tokajevs. Viena no tām paredz, ka Valsts prezidents turpmāk amatā atradīsies ne vairāk par vienu septiņus gadus ilgu termiņu

Atliktā atgriešanās mājās © DIENA

Bēgļu skaits no Ukrainas dažādās valstīs augusta beigās oficiāli bija septiņi miljoni cilvēku. Sākotnēji valdīja pārliecība, ka viņu bēgļu gaitas nebūs ilgas, bet šobrīd tā jūtami mazinājusies, jo karš Ukrainā, visticamāk, turpināsies vēl labu laiku, un tas nozīmē – arī bēgļus uzņēmušajām valstīm nāksies pielāgoties situācijai.

Kosovas un Serbijas pretrunīgais stāsts © DIENA

Pretēji daudzu ekspertu bažām tomēr izdevies noklusināt briestošo konfliktu starp Kosovu un Serbiju. Domstarpības, kas saistītas ar dokumentu un auto numurzīmju pārrobežu izmantošanu, ar ASV un Eiropas Savienības (ES) starpniecību vismaz daļēji noregulētas diplomātiskā ceļā. Tomēr par vispārēju attiecību normalizēšanos vai Kosovas neatkarības atzīšanu no Serbijas puses runāt joprojām nevar, tādēļ pretrunas atkal var uzliesmot jebkurā brīdī.

Izsniegt nevar neizsniegt © DIENA

Eiropas Savienības (ES) prezidējošās valsts Čehijas galvaspilsētā Prāgā nākamnedēļ, 31. augustā, spriedīs arī par aizliegumu izsniegt Krievijas pilsoņiem tā saucamās Šengenas vīzas. Ierosinājumu plānots izskatīt ES ārlietu ministru sanāksmē, un tam ir gan atbalstītāji, gan pretinieki, kuri tostarp piesauc pat ideoloģiskus apsvērumus.

Princeses pēdējais brauciens © DIENA

Pirms 25 gadiem autokatastrofā Parīzē gāja bojā Velsas princese Diāna. Lai gan tobrīd viņa jau bija šķīrusies no britu troņmantnieka Velsas prinča Čārlza, par tā dēvētās Tautas princeses nāvi sēroja gan desmitiem miljonu britu, gan ļaudis visā pasaulē, un sāka izplatīties ar viņas nāvi saistītas dažādas sazvērestības teorijas.

Pirms 50 gadiem Āfrikas valsts Rodēzijas sportistiem pašā pēdējā brīdī tika liegta dalība Minhenes olimpiskajās spēlēs.

Augusta sākumā uzliesmoja kārtējais Izraēlas un palestīniešu konflikts. Tas kļuva par lielāko Gazas joslā kopš 2021. gada maija, kad risinājās tā sauktais 11 dienu karš. No vērienīgas konfrontācijas šoreiz gan izdevās izvairīties, tomēr bojā gājušo skaits tāpat sniedzas vairākos desmitos, un ir skaidrs, ka līdzīgi konflikti atkārtosies vēl vairākkārt. Kādēļ tā, un vai ir iespējama izeja no šā apburtā loka?

Pirms 80 gadiem ASV armijas inženieru korpusa sastāvā tika izveidots Manhetenas inženieru apgabals. Tā speciālistu uzdevums bija būvēt objektus, kuros notika pirmo kodolieroču izstrādāšana. Lai gan neviens no šiem objektiem neatradās Ņujorkas rajonā Manhetenā, tieši tā vārdā iegājies dēvēt visu plašo izpētes un ražošanas darbu kompleksu, kura rezultātā amerikāņi 1945. gada 16. jūlijā veica pirmo atombumbas izmēģinājumu

Par pēdējo nedēļu galveno starptautisko notikumu, kam, visticamāk, būs arī liela mēroga ilgtermiņa sekas, ir kļuvusi ASV Kongresa Pārstāvju palātas priekšsēdētājas (spīkeres) Nensijas Pelosi un viņu pavadošās delegācijas vizīte Taivānā – Ķīnas Republikā jeb tā dēvētajā salu Ķīnā. Kamdēļ ap šo vizīti, kurai pat nebija oficiāls, bet tikai privāts statuss, virmo globālas kaislības, un kāda būs šī notikuma turpmākā ietekme uz starptautisko politiku?

Pēc šā gada 24. februāra, kad Krievija iebruka Ukrainā, liels skaits ārvalstu kompāniju nolēma pamest Krievijas tirgu. Kā šie lēmumi maina situāciju Krievijā, un kurās nozarēs tie varētu izrādīties Maskavai vissāpīgākie?

Pirms 115 gadiem britu armijas ģenerālleitnants Roberts Beidens-Pauels Braunsijas salā Anglijas dienvidos noorganizēja pirmo skautu nometni, kurā deviņas dienas pavadīja 21 zēns.

Šodien

Pasaule