Vai aizsardzības ministra Arta Pabrika (A/P) 5. jūlijā paziņotais nodoms no jaunā gada pakāpeniski ieviest vispārējo valsts aizsardzības dienestu jums kā militārajam ekspertam, kurš nemitīgi tur roku uz pulsa par valsts aizsardzības aktualitātēm dažādos diskusiju formātos, bija negaidīts? Jo no daudzu politiķu, militārpersonu, nerunājot nemaz par sabiedrības, reakcijas varēja just, ka viņi nav gatavi šādam lēmumam.
Nē, šis lēmums ir gaidīts jau vairākus gadus, jo mēs no profesionālā viedokļa mazliet savādāk raugāmies uz šo problēmu – mēs uz Latvijas armiju skatāmies kā uz jebkuru armiju pasaulē, vērtējam un salīdzinām tās spējas. Un viens no kritērijiem, kā vērtēt armijas spējas līdzās tankiem, pretgaisa aizsardzības sistēmai, aktīvā dienesta personālam ir tā saucamā mobilizācijas rezerve. Jo praktiski neviena valsts pasaulē, varbūt izņemot ASV, nav spējīga uzturēt regulāro armiju, kas būtu gatava momentānai valsts aizsardzībai, tas ir, kad jums ir tik daudz profesionālā dienesta karavīru, ka pietiek tūlītējai aizstāvībai pret nopietnu konvencionālu uzbrukumu. Un, raugoties tikai uz šo parametru, nedomājot pat par patriotisko audzināšanu vai politiskiem apsvērumiem, mēs redzam, ka mums tur ir liels iztrūkums, salīdzinot ar tuvākajiem kaimiņiem Lietuvu un Igauniju. Kaut kādā brīdī sakrājas jautājumu kritiskā masa par to, kas ir tā Latvijas atbilde, kādēļ mēs neatjaunojam obligāto militāro dienestu, kāds ir mūsu ceļš, kā mēs šo mobilizācijas rezervi veidosim.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 15.jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!