Valsts prezidenta runa Dziesmu un deju svētku noslēgumā raisīja plašu kritikas vilni. Jūs interneta saziņā aizstāvējāt Raimondu Vējoni, tostarp sakot: "Es gribētu ierosināt visiem, kas tik gudri un "profesionāli" kritizē mana prezidenta oratora dotības un kļūmes, pašiem reiz pamēģināt nostāties tik lielas auditorijas priekšā tik atbildīgā un emocionālā situācijā un aizgrābjoši uzrunāt desmitiem tūkstošus! Baidos, ka oda pirdiens vien tur iznāks..."
Ir nepieciešams ļoti mazs iegansts, lai cilvēki ārkārtīgi plašā lokā mestos kādu plosīt vai linčot. Tas, man šķiet, ir kādu spēku panākts, sagatavojot mūsu valsts iedzīvotāju – gan pilsoņu, gan nepilsoņu – masu apziņu. Un tieši tas manī rada lielākās bažas. Var taču jebkuru pasviest tiem cilvēkiem saplosīšanai. Vai tas būtu Latvijas Bankas prezidents vai cita amatpersona. Nav svarīgi, ka ir tikai aizdomas, – jau plosām. Ir tik augsta ētiskuma latiņa, iedoma, ka mēs katrs esam nevainīgi, nekļūdīgi, perfekti, pilnvērtīgi....
Mani uztrauc šo cilvēku reakcija, ambīcijas vērtēt, kādam ir jābūt prezidentam, ka svarīgākas kādam šķiet viņa angļu valodas zināšanas, slaidā runāšana nekā tas, ko viņš dara, viņa paveiktais, viņa pozīcija. Mums vajag kurlmēmu prezidentu? Kurlmēmu, bet godīgu? Tad atkritīs angļu valodas un oratora prasmju problēmas.
Kādreiz jau saka, ka prezidenta amatā vajag labu aktieri, kas spēj labi, skaisti reprezentēt savu valsti, tautu...
Vai Valsts prezidentam ir jābūt labam aktierim? Es domāju, ka tā vispār ir liela kļūda – jaukt politiķa un aktiera profesiju, Saeimu dēvēt par teātri, klauniem. Tās ir dažādas lietas, tā mēs devalvējam gan vienu, gan otru.
Vēlme pēc linča tiesas veidojusies pēdējā laikā, vai tāda bijusi laiku laikos?
Tas ir veids, kā strādāt ar sabiedrisko domu. Jūs domājat, ka tam visam apakšā nav politiskas un polittehnoloģiskas intereses un darbības? Tas, ka Gobzems ar Kaimiņu jau publiski pieprasa medicīnisku ekspertīzi Raimonda Vējoņa veselības stāvoklim un viņa nomaiņu, – jūs domājat, ka tam nav politiska konteksta? Tā ir priekšvēlēšanu cīņa. Viņi momentā izmanto populistiski savtīgos nolūkos tik jūtīgu, tik cilvēcisku tēmu.
No individualitāšu un personību dažādu rakstura īpašību, paradumu kopas tiek veidots pūlis, ar kuru var viegli manipulēt – tik pasvied gaļas gabaliņu tajā vai citā virzienā. Šī tendence, man šķiet, ir visbīstamākā. Tās simptoms ir arī šis lielais sašutums par Valsts prezidenta uzstāšanos.
Es saprotu, kā var justies prezidents Vējonis pie mazākās kļūmes tik lielas auditorijas priekšā, vēl ņemot vērā televīzijas un radio tiešraidi. Es zinu šo sajūtu un zinu, ka kaut kas mēdz gadīties, bet man ir daudz lielāks treniņš un pieredze, lai es ar tādu situāciju kaut kā tiktu galā (kaut gan arī man ir gadījušās kļūmes, ar kurām netieku galā). No tā nav pasargāts neviens neatkarīgi no ieņemamā amata.
Ja vienreiz pēc kādas kļūmes saņem tik lielu un kategorisku kritikas vilni, otrreiz bail kāpt uz skatuves vēl vairāk. Faktiski – vairs nevar strādāt.
Prezidents Vējonis ir tikai un vienīgi cilvēks. Bija cilvēks, ir cilvēks, un, kad viņš aizies pensijā, viņš turpinās būt cilvēks.
Visu interviju lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 12. jūlija, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!
es
Andris Laganovskis
DDT