Dialogs ar valsts institūcijām neveidojas tik veiksmīgi, kā vajadzētu. Tas secināts pētījumā Interešu pārstāvības indekss 2025, kas tika prezentēts šīs nedēļas sākumā.
Jebkurš pētījums sniedz ieguldījumu sabiedrības noskaņojuma atklāšanā, taču nav jāuztver kā vienīgā patiesība. Ir labi zināms, ka uzņēmēju vidū ne vienmēr valda vienprātība par to, kādas izmaiņas normatīvajā regulējumā jāpanāk un kādi ir prioritārie jautājumi, kas būtu jārisina kopīgi ar valsts institūcijām. Mēdz būt pat tā, ka vienas nozares uzņēmēji uz situāciju raugās tik atšķirīgi, ka izveido vairākas asociācijas – katrai domubiedru grupai savu. Tāpat arī ir zināmi gadījumi, kad ārpus profesionālās asociācijas ir palikuši tieši jaudīgākie un pieredzes bagātākie konkrētās nozares spēlētāji.
Jāņem vērā arī tas, ka vienas nozares uzņēmēji var būt sadarbības partneri, cīnoties par normatīvā regulējuma izmaiņām, bet vienlaikus ir konkurenti cīņā par klientiem, vietu Latvijas tirgū, kā arī par eksporta tirgiem. Turklāt pēdējā laikā saasinās konkurence arī par darbiniekiem. Līdz ar to uzņēmējiem nav viegli būt saliedētiem dialoga veidotājiem saziņā ar valsts institūcijām.
Savukārt valsts institūciju nostāju diskusijās ar uzņēmējiem ietekmē spēkā esošās birokrātiskās procedūras, kas nereti šo institūciju reakciju padara ārkārtīgi gausu un lēmumu pieņemšanu –smagnēju, vismaz raugoties no tādu cilvēku skatpunkta, kuri pieraduši pie ātras lēmumu pieņemšanas un īstenošanas.
Protams, jāņem vērā arī tas, ka daudziem valsts institūciju darbiniekiem nav izpratnes par problēmām, ar kurām sastopas dažādu nozaru uzņēmēji, jo viņu profesionālā pieredze ir saistīta tikai ar darbu publiskajā sektorā. Tomēr jācer, ka tie laiki, kad publiski tika zākāti gan visi uzņēmēji, gan visi valsts pārvaldes darbinieki, ir beigušies.
To, ka interešu pārstāvības indeksa rādītāji ir pasliktinājušies, "iespējams, ir ietekmējusi politiskā neizlēmība, tomēr uzņēmumi un sabiedriskās organizācijas kopumā ir pozitīvi noskaņotas, un lielākā daļa uzskata, ka interešu pārstāvība palīdz uzlabot valsts pārvaldes darbības kvalitāti", skaidro Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Andris Saulītis.
Ar pētījumu saistītie eksperti arī uzsver, ka Latvijā nepieciešams vienots interešu pārstāvības reģistrs, jo trūkst labi pārskatāmas sistēmas, kurā tiktu reģistrēti un uzraudzīti interešu pārstāvības procesi.