Kā zināms, Eiropas Savienības (ES) zaļais kurss paredz dalībvalstīm līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitāti, tostarp pāriet uz klimatneitrālu ekonomiku. Aizsāktais darbs pie klimata likumprojekta turpinās. Ņemot vērā plašās diskusijas, kā arī interesi par likumprojekta būtību un tā ietekmi uz iedzīvotājiem, tostarp valsts tautsaimniecības attīstību kopumā, Klimata un enerģētikas ministrija turpinās diskusiju ciklu ar sabiedrību, sadarbības partneriem un uzņēmējiem, kā ari citiem iesaistītajiem.
Joprojām atrodas skeptiķi, kuri klimata pārmaiņas turpina noliegt, taču zinātnieki konstatējuši, ka globāli 2024. gads bijis siltākais vēsturē, kopš sākti regulāri gaisa temperatūras mērījumi, un kopš 1850. gada planēta sasilusi par 1,46 grādiem. Latvija nav izņēmums. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs 2024. gada ziņojumā, analizējot līdzšinējās un nākotnes klimata pārmaiņas Latvijā, uzsver, ka klimata pārmaiņas Latvijā ir novērotas jau šobrīd (piemēram, vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās, nokrišņu daudzuma palielināšanās līdz pat 40% virs normas) un šībrīža ekstremālās vērtības nākotnē kļūs par normu, turklāt ekstrēmie laikapstākļi radīs vēl lielākus postījumus.
Šveicē bāzētais Swiss Re pētījumu institūts aprēķinājis, ka klimata pārmaiņu rezultātā dažādu pasaules reģionu ekonomika būs ietekmēta atšķirīgi, taču kopumā pasaules iekšzemes kopprodukts (IKP) līdz 2050. gadam piedzīvos 18,1% kritumu, ja nemazinās klimata pārmaiņas. Savukārt, ja tiks sasniegts Parīzes klimata mērķis, kas valstis mudina globāli veikt pasākumus, lai temperatūra nepaaugstinātos vairāk kā 1,5 grādus pēc Celsija, salīdzinot ar pirmsindustriālo laiku, tad pasaules IKP samazināsies par 4,2%.
ES statistikas biroja Eurostat dati savukārt vēsta, ka Eiropas Savienība 10 gadu laika periodā – no 2014. līdz 2023. gadam – ekstrēmu laikapstākļu rezultātā ir saskārusies ar zaudējumiem 298 miljardu eiro apmērā. Arī Latviju ir skāruši būtiski izdevumi – šajā pašā periodā mūsu valsts zaudējumi, kas saistīti ar klimata izmaiņām, ir bijuši 627 miljoni eiro.
Protams, cilvēku individuālā rīcība un pāreja uz zaļākiem risinājumiem ir būtiska un, kā norāda vides organizācija Zaļā brīvība, iedzīvotāju radītais pieprasījums veicina izmaiņas uzņēmējdarbības praksē un arī politikā, taču straujajā dzīves ritmā ir skaidrs, ka cilvēku rīcība ir atkarīga no pieejamās infrastruktūras un citiem faktoriem, tāpēc svarīga ir skaidra klimata politika, kas veicina klimatam draudzīgas izvēles gan mājsaimniecībās, gan uzņēmējdarbībā.