Diskusijas par četru darba dienu nedēļu ilgst jau gadiem. Vairākos pasaulē labi zināmos uzņēmumos ir veikti eksperimenti ar četru darba dienu nedēļu, un to rezultāti bijuši atšķirīgi. Tas skaidri parāda: ir nozares un uzņēmumi, kam četru darba dienu nedēļa ir piemērota, bet ir arī tādas nozares un uzņēmumi, kuros šāda pieeja nesniedz vēlamo rezultātu. To apliecina arī tas, ka Beļģijā, kur likumā ir noteikta iespēja darbiniekiem strādāt četras darba dienas nedēļā, tikai aptuveni 1% darbinieku to ir izvēlējušies un aptuveni 3% uzņēmumu to ir ieviesuši daļai darbinieku.
Mūsu uzņēmumā biroja darbinieki strādā elastīgā darba režīmā, kas ļauj daļu laika pavadīt birojā un daļu – attālināti, atrodoties mājās vai pat ārvalstīs. Šāda pieeja ļauj darbiniekiem labāk plānot savu laiku un darba uzdevumus, vienlaikus veicinot veselīgāku līdzsvaru starp profesionālo un privāto dzīvi. Savukārt klientu centru darbiniekiem šādas iespējas nav, jo viņu darbs ir tieši saistīts ar klientu apkalpošanu klātienē, tas nozīmē, ka viņu darba laiks ir pieskaņots tirdzniecības centru darba laikam un citiem ārējiem faktoriem. Taču centru darbiniekiem nav jāstrādā piecas dienas pēc kārtas, un viņiem ir iespēja saskaņot savu darba grafiku ar vadītāju, nodrošinot zināmu elastību arī šajā darba modelī. Jāuzsver, ka mums ir tieši tik daudz darbinieku, cik nepieciešams, lai pašreizējā darba režīmā veiksmīgi veiktu visus nepieciešamos procesus un nodrošinātu kvalitatīvus produktus un pakalpojumus.
Manuprāt, organizāciju iekšējā kultūra – tās vērtības, efektivitāte un nozares specifikai pielāgota darba organizācija – ir daudz svarīgāka par četru darba dienu nedēļu. Mūsdienīga un elastīga pieeja ne tikai palīdz nodrošināt privātās un profesionālās dzīves balansu, bet arī ļauj sasniegt biznesa mērķus.
Tas pats attiecas arī uz ideju par darba nedēļas saīsināšanu līdz 38 stundām. Piemēram, mūsu uzņēmumā jau šobrīd darba līgumos ir noteikts, ka nedēļas darba laiks nepārsniedz 40 stundas, tas pieļauj arī iespēju, vienojoties ar vadītāju, atsevišķos gadījumos darbu beigt agrāk. Ziemassvētku laikā mēs darbiniekiem piešķiram papildu brīvdienas.
Galu galā darbinieku labbūtība lielā mērā ir atkarīga no pašas organizācijas attieksmes un rūpēm par darbiniekiem. Ja organizācija vēlas būt veiksmīga, tā domās par to, kā izveidot tādu iekšējo kultūru, kurā darbinieki justos apmierināti, jo tieši darbinieku apmierinātība ir priekšnosacījums organizācijas biznesa mērķu sasniegšanai.