Latvijas sabiedrība kopumā arvien uzmanīgāk izturas pret darba drošību, mazāk tolerē nelaimes gadījumu slēpšanu un retāk notic tam, ka darbinieks pats ir vainīgs neuzmanības dēļ. Ārsti slimnīcās vairs nemaina nelaimes gadījumus cēloņus.
Riskantākās nozares darba drošības aspektā ir būvniecība, ražošana, lauksaimniecība, mežizstrāde un transporta joma.
Valsts darba inspekcijas (VDI) Metodiskās vadības un kompetenču pilnveides nodaļas vadītāja Sandra Zariņa norāda, ka Latvijā bieži vien kā nelaimes gadījuma cēlonis tiek norādīta darbinieku neuzmanība, bet ir valstis, kurās ir aizliegta šāda cēloņa norādīšana, jo cilvēks nenāk uz darbu uzmanīties, bet gan strādāt. Piemēram, 2023. gadā, salīdzinot ar 2022. gadu, neuzmanība kā nelaimes gadījuma cēlonis Latvijā samazinājusies par 17%.
"Ar sabiedrību ir vieglāk runāt par konkrētām situācijām, nevis par vispārīgām lietām. Tad cilvēki var labāk saprast, vai stāstītais uz viņiem pašiem var attiekties. Turklāt kā sabiedrība kopumā arvien vairāk esam gatavi runāt arī par mentālo veselību, par emocionālo vardarbību darba vidē, par mobingu un bosingu. Protams, mums vēl ir, kur augt," teic Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras nacionālā kontaktpunkta vadītāja Linda Matisāne.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 29. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.60