Mūsu valsts 2023. gadā bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no griķu eksporta, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, un trešajā vietā pasaulē – pēc kopējiem ienākumiem no griķu eksporta.
Jānorāda arī, ka vēl gadu iepriekš – 2022. gadā – Latvija piegādāja 6,6% no visiem starptautiskajos tirgos pārdotajiem griķiem.
Arī ārstniecībai
Griķi nepieder pie ļoti seniem Latvijas kultūraugiem. Domājams, ka griķu kultivēšana ir sākusies Āzijas dienvidaustrumos. Griķu sēklu atradumi arheoloģiskajos izrakumos ir nedaudz senāki par 4000 gadiem, un galvenokārt tie ir atrasti Juņnaņas provincē Ķīnā, Tibetas plato un Himalaju kalnu dienvidu daļā. Griķi kā augstkalnu kultūraugi bija piemēroti mērenās joslas ziemeļu daļas klimatiskajiem apstākļiem. Tomēr Eiropā tos sāka audzēt tikai mūsu ēras otrās tūkstošgades vidū.
Lai gan daudzviet tiek norādīts, ka griķu audzēšana Latvijā sākusies XV gadsimtā (A. Ruža. 2.3. Labības. Augkopība. Jelgava, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, 2004, 183. lpp.), tomēr rakstītos avotos griķi pirmo reizi ir pieminēti jau 1383. gadā (Latvijas PSR mazā enciklopēdija, I sējums, Rīga, izdevniecība Zinātne, 1967, 596. lpp.).
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 9. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00