Lai arī šim viedoklim ir plaša opozīcija, tomēr statistikas dati ir visai pārliecinoši. Iedzīvotāju neapmierinātībai pamatu rada nevis tas, ka algas nekļūst lielākas, bet gan fakts, ka kopējais atalgojuma līmenis Latvijā vēl aizvien ir zems, turklāt, skatoties pēc darba samaksas grupām, lielākais īpatsvars ir tieši viszemāk atalgoto darbinieku grupai. Līdz ar to jautājums ir nevis par algu dinamiku, bet gan atalgojuma līmeni kopumā. Tomēr šķiet, ka arī šeit ir pamats domāt par pozitīvām korekcijām, par ko liecina jaunākie ekonomiku raksturojošie dati, kā arī atalgojuma dati. Ja runa ir par pēdējiem, tie vēl aizvien ir iepriecinoši vidējam darba ņēmējam.
Proti, šā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar šo pašu laika periodu pērn, vidējā bruto darba samaksa Latvijā palielinājusies par 7,5%. Savukārt ekonomikas apjoms iekšzemes kopprodukta (IKP) izteiksmē audzis par 5,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Ja atskaitām kalendārās nianses un ar tām saistīto brīvdienu faktoru, ekonomikas izaugsmes temps gada laikā sasniedzis 6,2%.
"Latvijas pārliecinošais trešā ceturkšņa veikums, kas ir veiksmīgākais kopš 2011. gada, labi ierakstās globālajās plūsmās, kas uzrāda sen nebijušu aktivitāti," situāciju komentē SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.
Visu rakstu iespējams izlasīt laikraksta Diena pirmdienas, 11. decembra, numurā!