Par laimi, ziņas, kas vēstīja, ka oktobrī rūpniecība samazinājusies par 1,9%, attiecas uz izmaiņām viena mēneša, nevis gada griezumā. Viena mēneša ietvaros ražošanas apjomus var ietekmēt dažāda cikliska rakstura svārstības, taču gada griezumā, šādai ziņai atkārtojoties vairākus mēnešus pēc kārtas, var runāt jau par negatīvām tendencēm rūpniecībā, sākot arī apsvērt, vai nav pamata runāt par to, ka valstij tuvojas ekonomikas krīze.
Tātad pagaidām ziņas no ražojošā sektora, lai gan ļoti nepriecē, tomēr nav arī tādas, lai būtu pamats īpašām bažām. Iepriekš minētais par 1,9% vērto rūpniecības apjomu samazināšanos tika attiecināts uz visu rūpniecību, kurā ietilpst ne tikai apstrādes rūpniecība, ko ierindas terminoloģijā mēdz dēvēt par ražošanu, bet arī ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde, kā arī elektroenerģija un gāzes apgāde.
Tieši pēdējā neraksturīgi silto laika apstākļu dēļ rudens pirmajos mēnešos nonāca mīnusos, lejup pavelkot arī visas kopējās rūpniecības rādītāju. Savukārt, runājot par abiem pārējiem kopējās rūpniecības komponentiem, jāpiemin, ka to izaugsme gada desmit mēnešos, salīdzinot ar šo periodu pērn, bijusi trīs "ar astīti" procentu līmenī.
Notur dinamiku
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka gada desmit mēnešos salīdzinājumā ar šo laika periodu pērn straujākais pieaugums bija automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā, kur produkcijas izlaide augusi par 27%, elektrisko iekārtu ražošanā (20,4%), ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā (12,1%), kā arī koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā (5,1%).
Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds stāsta, ka šogad, līdzīgi kā pērn, viņa pārstāvētās asociācijas uzņēmumu ražošanas apjomi varētu piedzīvot divciparu procentu izteiksmē mērāmu ražošanas kāpumu, un patlaban jau var prognozēt, ka apjomi salīdzinājumā ar pagājušo gadu varētu pieaugt apmēram par 10–15%. Tomēr atsevišķās apakšnozarēs, piemēram, auto detaļu un dažāda rakstura komerctransporta ražošanā, kāpums pret pērno gadu var sasniegt pat 30%.
Grīnfelds teic, ka straujais ražošanas kāpums galvenokārt ir saistīts ar labo ekonomisko konjunktūru Eiropā. Jautāts, vai uzņēmumu noietu jau sākuši ietekmēt dažādi politiski saasinājumi, tostarp bažas par tirdzniecības karu izcelšanos pasaulē, asociācijas pārstāvis teic, ka tādas valstis kā ASV un Lielbritānija pērn bijušas to vidū, uz kurām eksports pieaudzis visstraujāk. Tomēr arī šogad pagaidām no uzņēmējiem nav dzirdēts, ka būtu radušies kādi sarežģījumi.
Runājot nākotnes kontekstā, Grīnfelds neizslēdz iespēju, ka ražošanas pieaugums varētu kļūt lēnāks, jo tādus tempus kā pērn un šogad ilgstoši ir ļoti grūti noturēt.
Daudzi uzņēmumi pašlaik ir pilnībā noslogoti ar pasūtījumiem un vēl vairāk kāpināt apjomus ir problemātiski, turklāt vērojams arī speciālistu trūkums. Arī vietējā tirgū saistībā ar būvniecības apjomu kāpumu rodas lielāks pieprasījums pēc metāla produkcijas, piemēram, metāla konstrukcijām. Tomēr celtniecības apjomu pieaugums rada atsevišķus sarežģījumus, jo rodas lielāka konkurence pēc dažu jomu speciālistiem. Savukārt būvkonstrukciju realizācijas pieaugums Latvijā vairāk ietekmējot mazos un vidējos uzņēmumus, jo lielie savu produkciju pamatā realizē ārvalstu tirgos.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 17. decembra, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!