Kontrastu zeme
Bankas Luminor pētījuma rezultāti liecina, ka ļoti krasi atšķiras ne tikai teritoriju eksporta apjoms, bet arī tā struktūra. Vidzemē gandrīz pusi no eksporta veido meža nozare, turpretim mežainajā Kurzemē, salīdzinot ar meža nozari, metālapstrādes un mašīnbūves devums ir nedaudz lielāks, turklāt strauji augošs. Savukārt Rīga ir galvenokārt pakalpojumu eksporta centrs. "Divas nozares, kas pirms 20 gadiem gandrīz vēl nepastāvēja, – informācijas tehnoloģijas (IT) un biznesa pakalpojumi – pilsētai nes ienākumus, kas apjomā ir ļoti līdzīgi rūpniecības un transporta kopējam devumam," komentē Luminor bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.
Tāpat ļoti kontrastaina aina paveras, aplūkojot Latvijas teritoriju bijušo rajonu dalījumā. Ir bijušo rajonu teritorijas, kurās gandrīz 90% eksporta veido dabas resursu ieguve un pārstrāde (piemēram, Aizkraukles rajons un Valkas rajons), kā arī ir tādi bijušie rajoni, kuru ekonomika ir diversificēta, bez kādas izteikti dominējošas nozares (piemēram, Dobeles rajons un Liepājas rajons).
Tāpat ievērojami atšķiras arī eksporta apjoms. Strautiņš zina teikt, ka samērā zems eksporta apjoms uz vienu iedzīvotāju ir Daugavpilī un Rēzeknē, kas ir liels risks šo pilsētu nākotnei. "Šo pilsētu eksporta nozares pagaidām vēl nespēj radīt tādu ienākumu plūsmu, lai novērstu iedzīvotāju skaita samazināšanos, kā arī nav pietiekami stiprs atbalsta punkts Latgalē, kur trūkst citu spēcīgu attīstības centru," brīdina tautsaimniecības speciālists. Pētījumā konstatēts, ka zems eksporta apjoms uz vienu iedzīvotāju ir arī Jūrmalā. Taču tas neradot satraukumu, jo Jūrmalas iedzīvotājiem netrūkst darba iespēju, piemēram, Rīgā.
Mazs nav vājš
Komentējot pētījuma rezultātus, Strautiņš izsaka viedokli, ka pašreizējos mazos novadus noteikti nevar visus likt vienā maisā, jo ir gan Mālpils novads un Kocēnu novads, kas, uz vienu iedzīvotāju rēķinot, ir spēcīgāki ražotāji par lielajām pilsētām, gan Alsungas, Ciblas un vēl daudzi citi novadi, kuru eksporta aktivitāte ir vāja.
"Spēcīgie mazie novadi ir atkarīgi no viena uzņēmuma vai nozares, taču šo situāciju ir grūti mainīt, jo nav daudz brīva darbaspēka. Mālpils un Kocēnu gadījumā tas nav liels risks, jo netālu ir pilsētas ar dinamiskiem darba tirgiem," skaidro Strautiņš un norāda uz nepieciešamību turpināt uzlabot dzīvesvidi. "Ir novadi, kuros ražo ļoti maz, taču tā nav liela nelaime, jo tuvā apkārtnē ir daudz darba iespēju. Tādiem novadiem kā Carnikava un Baldone ilgtspējīga stratēģija var būt rūpes par dzīves kvalitāti. Ja var attīstīt arī savu eksporta sektoru, jo labāk, bet nabadzība nedraud nekādā gadījumā," spriež Luminor tautsaimniecības speciālists.
Pēc viņa domām, Latvijas ekonomikas attīstību turpmāk virzīs galvenokārt pilsētas, taču ražošanas izaugsme iespējama arī ārpus tām.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 18. februāra, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!