Akcijām cenas mēdz piedzīvot kāpumus, jo investori cer uz centrālo banku veiktu ekonomikas stimulēšanu ar finanšu injekcijām, kā tas pasaulē sevišķi aktīvi izpaudās šīs desmitgades pirmajā pusē, turklāt eirozonā šāda papildu naudas emisijas programma, lai to ieplūdinātu finanšu tirgos, beidzās tikai pagājušā gada beigās. Taču, ja raugās uz finanšu aktīvu cenām, situācija nav traktējama viennozīmīgi, jo, lai arī pēdējos mēnešos cenas investīciju ziņā riskantākajos sektoros (akciju biržās un izejvielu tirgos) visai strauji sarūk, vairākumam šī segmenta aktīvu cenas kopš gada sākuma ir samērā solīdos plusos.
Dažāds sniegums
Ja runājam tieši par pēdējiem mēnešiem, visstraujākais kritums ir bijis naftas cenai.
Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena kopš sava pēdējā lokālā maksimuma sasniegšanas no 25. aprīļa līdz 14. augusta tirdzniecības beigām ir zaudējusi apmēram piektdaļu vērtības. Tomēr, ja raugās uz kopējām cenas izmaiņām, situācija nemaz nav tik slikta, jo kopš pērnā gada izskaņas barels Brent melnā zelta ir piedzīvojis cenas kāpumu par 9,6%, 14. augustā atrodoties nedaudz zem 60 dolāru atzīmes. Raugoties uz finanšu tirgiem, var rasties iespaids, ka investoru piesardzība īpaši izpaužas uz t. s. industriāla rakstura izejvielām. Lai arī, piemēram, tādiem izejvielu biržu pīlāriem kā varš un alumīnijs pēdējos mēnešos cena ir sarukusi lēnāk nekā naftai, atšķirībā no daudziem citiem tirgus aktīviem tie tomēr nevar lepoties ar cenas kāpumu šogad kopumā. Alumīnija cena līdz pagājušās trešdienas biržas tirdzniecības izskaņai kopš gada sākuma bija sarukusi apmēram par 2%, bet kopš 17. aprīlī sasniegtā pēdējā cenas maksimuma kritums bijis aptuveni 13% vērts. Savukārt varam cena kopš pagājušā gada beigām bija nokritusies par 1,25%, kopš pavasara augstākā punkta – par 6,8%.
Tikmēr tirdzniecība Volstrītā ir piedzīvojusi ievērojami krasākas svārstības, norādot uz augstu tirgus jutīgumu, kas īpaši izpaudies uz indeksā NASDAQ Composite iekļautajiem vērtspapīriem, ko lielā mērā veido tehnoloģiskā un farmaceitiskā sektora akcijas. Tās ļoti bieži gan pieauguma, gan krituma ziņā ir dinamiskākas par citiem akciju tirgus sektoriem.
Lielo biržas indeksu vidū tas šogad ir piedzīvojis visstraujāko kāpumu, vērtībai līdz 14. augustam pieaugot par 17,2%, taču kopš jūlijā sasniegtā maksimuma tā vērtība ir kritusies par visai pamanāmiem 6,8%. Līdzīgs 6–7% kritums kopš pēdējā mēneša augstākajiem punktiem ir arī citiem ASV fondu tirgus vadošajiem indeksiem. Tomēr to kāpums kopš pagājušā gada beigām ir piezemētāks nekā NASDAQ indeksam. Lielo Volstrītas kompāniju indekss Dow Jones Industrial Average šogad audzis par 9,2%, tikmēr plašā tirgus indeksa Standard & Poor’s 500 vērtība, ko veido tirgus 500 lielāko kompāniju akciju cenu svārstības, ir kāpusi par 13,3%.
Investoru rosīšanās ir vērojama arī šaipus Atlantijas okeānam. Piemēram, Vācijas fondu tirgus noskaņojuma barometrs – 30 lielāko kompāniju indekss DAX – iepriekš minētajā atskaites periodā ir kāpis par 8,8%, bet kopš šīs vasaras maksimuma tas zaudējis apmēram deviņus procentus. Tas arī nav nekāds brīnums, ja ņem vērā, ka Vācijas ekonomikai saistībā ar problēmām autobūves nozarē šobrīd neklājas viegli. Tikmēr relatīvi vieglāka dzīve pašreiz ir tiem, kas investē ar zelta cenas pieaugumu saistītos finanšu aktīvos.
Pateicoties vispārējam svārstīgumam un augošajai nedrošībai, dzeltenā metāla cena jau kādu brīdi ir pārsniegusi 1500 ASV dolāru robežu par Trojas unci, tādējādi atrodas savu pēdējo sešu gadu augstākajā punktā. Kopš gada sākuma šī investīciju metāla cena ir pieaugusi par 16,4%, un ir ļoti ticams, ka šogad ierindosies dažādu finanšu tirgus instrumentu ienesīguma galvgalī.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 19. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!