Iepriekš informējām, ka Patrīcija Eiduka pagājušajā nedēļas nogalē sasniedza ļoti labus rezultātus, sezonas pirmajā startā sprintā tiekot ceturtdaļfinālā un iegūstot 22.vietu, bet nākamajā dienā 10km brīvajā stilā sasniedzot sezonas augstāko rezultātu – 15. vietu.
Sprinta ceturtdaļfinālā iekļuvusī Patrīcija Eiduka atzīst, ka pirms starta bijusi neliela neziņa, taču ar parādīto rezultātu ir apmierināta. “Bija interesanta sajūta iet uz startu sprintā, jo nezināju, ko no sevis sagaidīt un kāds ir tas ātrums, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Esmu ļoti apmierināta ar sprinta kvalifikācijas rezultātu, jo tas parāda, ka ātrums nav pazudis. Varētu pat teikt, ka esmu to dabūsi atpakaļ. Tiešām bija gandarījums kvalificēties kā divdesmitajai. Līdz ar to varu teikt, ka treniņprocess līdz šim strādā.”
Baltijas vadošā slēpotāja arī norāda, ka pamazām uzņem apgriezienus un ir gandarīta, ka jau šobrīd ir sasniegusi šādus rezultātus. “Pamazām ieskrienos, kā rezultātā man izdevās svētdien 10km distancē nekā iepriekš, Turklāt šoreiz bija slidsolis. Viennozīmīgi sevi pārsteidzu, un bija prieks redzēt, ka esmu iekļuvusi Top15, kas ir tiešām dod cerību, ka viss ir labi un ka esam uz pareizā ceļa. Šobrīd katrā ziņā esmu priecīga, ka šādu rezultātu esmu uzrādījusi jau trešajā posmā, jo pirms sezonas bija ļoti grūti pateikt, kādā kondīcijā esmu un kad varēšu sākt slēpot ātrāk.”
“Protams, kopumā ļoti labs Davosas posms, taču arī pirmie divi nebija slikti. Vienkārši pēc tā visa, kas ir bijis, ir jādod organismam laiks pierast, arī pie ausgtkalnes, un skatīties, kāda būs reakcija. Daudzas lietas liekas kā no jauna. Kādreiz jau bija pierasts, un augstkalni gandrīz nejutu. Izdodas saglabāt vēsu prātu un paļauties uz procesu. Vienkārši iet un darīt. Cenšos izdarīt maksimālo,” skaidro 15.vietu Davosā izcīnījusī Latvijas slēpotāja.
Eiduka uzslavē slēpju servisu, kas spēlējis svarīgu lomu labu rezultātu sasniegšanā. “Slēpju serviss ir ļoti labi pastrādājis, arī iepriekšējos posmos. Visos posmos ir ļoti labi sagatavotas slēpes. Par to rūpējas Itālijas komanda, kas ir uzņēmuši mani kā savējo un tiešām rūpējas. Līdz ar to varu neuztraukties, jo paļaujos uz viņiem, ka viņi visu izdarīs. Tālāk jau man pašai ir jāizdara savs darbs.”