Kad augustā parakstījāt jaunu līgumu par Latvijas izlases trenēšanu, federācijas ģenerālsekretārs Viesturs Koziols sacīja, ka viens no iemesliem esot bijusi vēlme ar Latvijas valstsvienību nokļūt Pekinas olimpiādē...
Jā, protams. Es domāju, ka tas ir labs mērķis mums visiem. Šorīt (1. novembrī – aut.), uz arēnu braucot ar taksometru, vadītājs bija apmēram 30 līdz 35 gadu vecumā, un viņš teica: "Mums ir jābūt atpakaļ olimpiskajās spēlēs!" Tam ir pieci gadi laika. Man patīk, ka cilvēkiem Latvijā rūp hokejs un man patīk strādāt šeit ar cilvēkiem. Tas būs izaicinājums arī man pašam priekš sevis.
Koziols arī izstāstīja vienu interesantu gadījumu taksometrā – par jūsu kopīgo braucienu uz lidostu. Vadītājs esot teicis, ka pasaules čempionātā Latvijas hokejistiem medaļas neredzēt. Jūs esot atbildējis, ka tāpēc arī viņš vada taksometru, ka nav ticības augstāku mērķu sasniegšanai.
Tā bija. Šādās reizēs es patiešām sadusmojos. Jā, Latvija nav liela valsts un nav daudz iedzīvotāju, bet tas neko nenozīmē, jo arī jums ir atļauti lieli sapņi. Visiem ir atļauts nomērķēt uz augstām vietām.
Ja veltīsiet tam laiku un savas pūles, kāpēc lai nebūtu iespējams sasniegt kaut ko lielāku? Ja būsiet darījuši visu, kas jūsu spēkos, bet tik un tā kāds būs jūs pārspējis, tad neviens neko nepārmetīs.
Mūsu spēles skatās daudz bērnu un fanu, un ar hokeja palīdzību ir iespēja iegūt ne tikai vērtīgu sporta, bet arī dzīves pieredzi. Es ļoti novērtēju cilvēku pūles. Ja smagi strādāsiet un darīsiet to gudri pēc konkrēta plāna, labs rezultāts tiks sasniegts.
Visu interviju ar Bobu Hārtliju lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 6. novembra, numurā!
Krekls