Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

LBAP: Akli šķērdējot miljonus, Latvijas jaunatnes sports turpina palikt novārtā

Nepatīkamās ziņas par Latvijas sporta budžeta samazināšanos, kā arī ikgadēji izšķērdētā nodokļu maksātāju nauda par vien teorijā izciliem sasniegumiem sportā, mudina Latvijas Basketbola atbalsta partnerību (LBAP) aktīvi pievienoties diskusijai par Latvijas sporta finansēšanas nepilnībām. Jauniešu sports Latvijā joprojām tiek atstāts pabērna lomā, kas bīstami ietekmē mūsu sabiedrību. Mēs aktualizējam šo jautājumu, jo redzam, ka pašreizējā pieeja neuzlabo sporta sistēmu – tā tikai uztur nepilnīgu un kroplu izdzīvošanas režīmu.

Sports nav tikai profesionālu sacensību rezultāts. Tas ir instruments, kas audzina veselus, motivētus un sabiedriski aktīvus Latvijas pilsoņus. LBAP, aizstāvot tieši basketbola (bet arī citu masveidīgu sporta veidu) intereses, vēlas uzsvērt, ka tieši kādreiz jaunie basketbolisti nereti kļūst par nākamajiem ārstiem, skolotājiem un uzņēmējiem, kas ilgtermiņā dod ieguldījumu Latvijas ekonomikā un sabiedrībā. Mazai un demogrāfiskā bedrē esošai valstij tam būtu jābūt prioritātei. Mērķtiecīgs jaunais sportists galu galā nozīmē veselu un darbspējīgu cilvēku.

Šobrīd ievērojama daļa nodokļu maksātāju līdzekļu tiek novirzīta projektiem ar ierobežotu sabiedrisko atdevi, kas nereti ir dārgi hobijsporti. Plānots, ka šī gada sporta budžets būs ap 52,4 miljoniem eiro — tātad mazāks nekā iepriekš. Tajā pašā laikā visiem saprotams, ka infrastruktūras, inventāra un ikdienas vajadzību izmaksas vien pieaugs. No valsts puses jauniešu sporta saukšana par pamatnostādni jau sen ir tikai teorētisks formulējums. Mēs nevaram runāt par "valsts atbalstu sportam", ja jauniešu vidū masveidīgo sporta veidu treneri joprojām strādā divos vai pat vēl vairāk darbos. Tā nav attīstības politika. Tā ir izdzīvošanas politika.

Esošās naudas tērēšana paver absurdu realitāti. Basketbolā sporta skolu sistēmā trenējas vairāk nekā 9000 bērnu, strādā vairāk nekā 300 treneru un novērojama masveidīga iesaiste visā Latvijā, bet nauda seko bērnam vien daļēji. Turpretim sporta veidos ar daudz mazāku jauniešu iesaisti (kamaniņas, skeletons un vairāki citi tehniskie sporta veidi) valsts gadu no gada tērē miljoniem eiro starptautisku sacensību rīkošanai. Kāds ir rezultāts? Mēs finansējam pieaugušu cilvēku sacensības, nevis sistēmu, kura dod bērniem iespēju sportot.

Vairākus šos sporta veidus arī atradīsiet sarakstā starp 813 089 eiro apmērā novērtētajām naudas balvām, kas paredzētas sportistiem par izciliem sasniegumiem. Lieki piebilst, ka šajā gadījumā nauda kārtējo reizi tiek smelta no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, bet akūtākiem bērnu sporta jautājumiem atliek paļauties uz inflācijai līdzi neaugušo sporta budžetu.

Situāciju par savdabīgu padara fakts, ka pie sporta budžeta katla netiek laistas jaunas jauniešu sporta organizācijas. Jau plaši iztirzāts stāsts, ka jaunajām sporta skolām un klubiem pat pēc akreditācijas nav garantijas saņemt finansējumu — daļa skolu paliek rindā bez atbalsta. Pat KNAB ir publiski atzinis, ka valsts līdzekļi netiek sadalīti saskaņā ar sporta politikas prioritātēm un sabiedrības interesēm.

Tālab kontekstā ar katru šādu gadījumu vērts skaļi uzsvērt, ka tikai daļa no šiem 50+ miljoniem tiešām nonāk pie treneru algām un ikdienas sporta skolām. Valsts, kas tērē ap 60 līdz 70 tūkstošiem eiro viena starptautiska kamaniņu posma organizēšanai (nemaz neierēķinot izmaksas Siguldas trases uzturēšanai), nespēj nosegt sporta skolu treneru algas. Kamaniņu sporta skolu sistēmā ir tikai 81 audzēknis, kas nozīmē, ka izgrūžam vairāk nekā 750 eiro uz audzēkni tikai vienu sacensību organizēšanai. Un tas neņem vērā vēl virkni citu ikdienas izmaksu "renes" sporta veidu labā, kuros trenējas tikai daži desmiti Latvijas bērni. 

LBAP jau iepriekš mērķtiecīgi ir pētījusi, ka šī paradoksālā situācija (jauniešu sports taču likumā nostādīts kā pamatnostādne) liek pašvaldībām papildu ieguldīt miljonus, lai uzturētu masveidību veicinošu sporta veidu ikdienu.

Piemēram, kādas konkrētas pašvaldības kopējais ieguldījums savas sporta skolas basketbola grupu darbības nodrošināšanā pārsniedz 400 tūkstošus eiro gadā, kas, piesardzīgi aprēķinot, var nozīmēt vairāk nekā 1000 eiro uz vienu bērnu gadā. To ir vērts salīdzināt kaut vai ar 395 tūkstošiem eiro, kurus 2024. gadā nodokļu maksātāji sagādāja PČ motokrosa licences iegādei.

Ja mēs vēlamies veselīgu sabiedrību un Latvijas valsti, pienācis pēdējais brīdis mainīt finansējuma kārtību:

  • prioritāte sporta veidiem, kuros ir masveida bērnu/jauniešu iesaiste, nevis simboliska dalība; 
  • bērnu/jauniešu masveidībai ir jābūt vienīgajam kritērijam, tērējot nodokļu maksātāju naudu konkrētā sporta veida atbalstam; 
  • lielāks atbalsts treneru algām un ieguldījums bērnu/jauniešu masveidības sportā attīstībā.

Mūsu mērķis nav virspusēji pieprasīt "vairāk naudas sportam". Tas tieši ir aicinājums esošo finansējumu izmantot gudrāk!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Hokejs

Vairāk Hokejs


Basketbols

Vairāk Basketbols


Futbols

Vairāk Futbols


Teniss

Vairāk Teniss


Volejbols

Vairāk Volejbols


Motoru sports

Vairāk Motoru sports


Vieglatlētika

Vairāk Vieglatlētika


Riteņbraukšana

Vairāk Riteņbraukšana


Ziemas sports

Vairāk Ziemas sports


Citi

Vairāk Citi