Sporta vēsture Dienā: Novembris

Pirmais – volejbols

Tomēr laikraksta Diena pirmajā numurā, kas iznāca 1990.gada 23.novembrī, pats pirmais raksts rubrikā Sports bija veltīts nevis basketbolam vai hokejam un pat ne futbolam. Šodien jau it kā pašsaprotamā un ikdienišķā latviešu basketbolistu dalība Nacionālajā Basketbola Asociācijā NBA tolaik vēl bija tikai sapņa līmenī, un arī hokejā līdz NHL (turklāt draftēts 36 gadu vecumā!) tobrīd bija ticis tikai 70.– 80.gadu superstārs, daudzuprāt visu laiku labākais latviešu hokejists Helmūts Balderis. Komandu sporta veidos labākie sasniegumi 80.gadu vidū bija bijuši volejbolistiem, konkrēti vīriešu meistarkomandai Radiotehniķis, kas 1984.gadā kļuva pat par PSRS čempioniem. Tāpēc diezgan loģiski, ka pirmais raksts Dienas sporta rubrikā bija par volejbolu, un tā varonis bija Radiotehniķa zvaigzne, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs PSRS izlases sastāvā Raimonds Vilde. Viņu rakstā Kā "Radiotehniķis" šuj kreklu pieminēja Dienas sporta nodaļas ilggadējais vadītājs Arturs Vaiders (1955 – 2016).

"Latvijas vīri uzvar Kubu, Japānu un… visa Latvija līksmo. Tā ir ne vien nākotnes iedoma, bet arī ne pārāk sena pagātne," raksta sākumā Vaiders iezīmēja volejbola kopainu. "Atcerēsimies septiņdesmito gadu beigas un astoņdesmito gadu sākumu, kad Tautu spartakiādē mūsējie spēja pieveikt minētās volejbola lielvalstis, kad tika iegūtas pirmās vietas Tautu spartakiādē un PSRS čempionātā."

Šajā rakstā Vaiders intervēja Radiotehniķa galveno treneri Genādiju Paršinu, kurš arī vispirms atcerējās komandas spožuma gadus: "Jā, Radiotehniķa ziedu laikos Latvijas valstsvienība varēja cīnīties par vietu pirmajā sešiniekā. Pēdējās desmitgadēs volejbola popularitāte un arī spēlētprasme ir strauji augusi daudzās valstīs. Tagad mūsu vietu noteikt ir daudz grūtāk, tomēr labākajā sastāvā arī pašlaik mēs Latvijai kaunu nedarītu." (Šo atziņu lasot, uzreiz nāk prātā zilais sapnis, ko šodien, 2019.gadā, savā labākajā sastāvā spētu izdarīt Latvijas vīriešu basketbola valstsvienība, taču samērā droši var slēgt derības arī par to, ka, turpinoties tam haosam, kāds valda Eiropas basketbola saimniecībā, diez vai mēs tik drīz pieredzēsim visus mūsu labākos basketbolistus izlasē vienkopus.)

Aplūkojuši Radiotehniķa situāciju 1990.gadā, Genādijs Paršins ar Artūru Vaideru secināja, ka viegli nebūs, tomēr Radiotehniķim ir savas stiprās vietas – kaut vai vieni no pasaules labākajiem bloķētājiem Raimonds Vilde un Ruslans Olihvers. "Tomēr jāņem vērā, ka Vildes veselības stāvokli par spožu nevar nosaukt. Tieši tāpēc viņš atteicās no līdzdalības PSRS izlasē, līdz ar to šogad nenopelnīja 5000 dolāru. Savukārt Olihvers visu gadu ir bijis PSRS izlasē, tāpēc iespēlēt viņu Radiotehniķa jaunajās kombinācijās nav izdevies."

1990.gadā Radiotehniķim aktuāla vēl bija spēlēšana PSRS čempionātā. Vaicāts, kādas ir viņa domas par piedalīšanos citas valsts čempionātā, Paršins Vaideram skaidroja: "Kamēr īsti savas valsts nav, tāda līmeņa komandai kā Radiotehniķis alternatīvas nav. Tā mēs varam noturēties savā līmenī, ir iespēja piedalīties Eiropas valstu kausa izcīņās, arī viens otrs materiāli izdevīgs ārzemju brauciens nāk no Maskavas. Atteikšanās no PSRS čempionātiem faktiski nozīmētu komandas izjukšanu. Tas būtu pārāk smags trieciens Latvijas volejbolam. Kad Latvija iesaistīsies starptautiskajā volejbola federācijā, tad cita lieta."

"Radiotehniķis Latvijā ir viena no iecienītākajām komandām. Arī fakts, ka par to rakstām Dienas pirmajā numurā, ir vēl viens šīs domas apstiprinājums," uzsvēra Arturs Vaiders. Radiotehniķa galvenais treneris izteica cerību, ka publikas atbalsts turpināsies, un stāstīja: "Pēdējā laikā mūsu dzīve ir būtiski izmainījusies, tāpēc ir svarīgi, lai morālos stimulus papildinātu materiālie. Vairs nedzīvojam kā mucā. Mūsējie redz, cik pelna sportisti citās valstīs. Tāpēc 500 rubļi, ko saņem labākie Radiotehniķa puiši mēnesī, pat salīdzinājumā ar kooperatoru algām tāds nieks vien ir. Par to, ko nopelna volejbolisti Itālijā, Francijā, Vācijā, es nemaz nerunāju. Patriotiskās emocijas savu ir izsmēlušas, es gan nenoliedzu, ka pēc kāda laika tās atkal varētu noderēt. (…) Ņemot vērā, ka cilvēks dzīvo tikai vienu dzīvi, bet sportista mūžs ir ļoti īss, būtu muļķīgi liegt mūsējiem pelnīties ārzemēs."
       

Ārzemēs labāk              

Gada laikā Latvijas sportistu ārzemju līgumu process bija iekustējies, un 1991.gada 9.novembra SestDienā Arturs Vaiders jau ziņoja par Raimonda Vildes ierašanos Grieķijas klubā Olympiakos.