Silta roka uz jūsu pleca. Intervija ar Ādamu Koenu

Piektdien, 22. novembrī, iznāca Leonarda Koena albums Thanks for the Dance – pirmais un, visticamāk, pēdējais, kas izdots pēc klasiķa nāves. Tā nav piemiņas izlase, singlu B pušu vai iepriekš izbrāķētu skaņdarbu kolekcija – tas ir pilnvērtīgs albums, kuru Leonards Koens veidojis dzīves pēdējos gados un kuru pēc dziedātāja aiziešanas mūžībā pabeidzis viņa dēls Ādams Koens. Viņš ir dziesmu producents un galvenais līdzautors. Ādams Koens palīdzējis tēvam ierakstīt viņa iepriekšējo albumu You Want It Darker, kas iznāca 2016. gada 21. oktobrī – deviņpadsmit dienu pirms mūziķa nāves 82 gadu vecumā.

Jaunais albums Thanks for the Dance ir You Want It Darker turpinājums, uzskata Ādams Koens. Pirms aiziešanas tēvs palūdzis dēlu pabeigt viņu kopīgi iesākto darbu. Pēdējos trijos gados Ādams Koens strādājis ar Leonarda Koena atstāto materiālu – balss ierakstiem, minimālām muzikālajām skicēm un dažām melodiskajām idejām. Ādams Koens piesaistījis daudz domubiedru. Lai piedalītos ierakstā, no Barselonas uz Losandželosu atlidojis stīgu instrumentu virtuozs Havjers Mass, kurš astoņus gadus koncertējis kopā ar Leonardu Koenu. Albumā Thanks for the Dance Havjers Mass spēlē Leonarda Koena ģitāru.

Berlīnē notiekošajā festivālā People Ādams Koens parādījis tēva pēdējās dziesmas mūziķiem un draugiem: rezultātā albumā var dzirdēt dziesminieku Demjena Raisa un Leslijas Feistas balsi, grupas Arcade Fire dalībnieka Ričarda Rīda-Perija spēlēto basģitāru, The National dalībnieka Braisa Desnera spēlēto ģitāru un komponista Dastina O’Halorana spēlētās klavieres. Ierakstā piedalījušies divi progresīvi Berlīnes kolektīvi – koris Cantus Domus un orķestris s t a r g a z e –, kā arī mandolīnists Avi Avitals, kurš regulāri sniedz koncertus Latvijā.

Monreālā ierakstu studijā iegriezies prominentais producents Daniels Lanuā, viņš bagātinājis dažu dziesmu aranžējumus un iespēlējis klavieres. Jaunajā albumā – tāpat kā iepriekšējā – ir dzirdams Monreālas sinagogas Shaar Hashomayim koris. Losandželosā Ādamam Koenam studijā pievienojusies Leonarda Koena ilggadējā domubiedre Dženifere Vornsa, kura ierakstījusi fona vokālus, un alternatīvās mūzikas ikona Beks, kurš ierakstījis ģitāras un vargāna partiju. Klavieres spēlējis grupas Death Cab for Cutie dalībnieks Zaks Rejs.

Albumā Thanks for the Dance ir deviņas dziesmas. Kopējais ilgums –  nepilna pusstunda, taču tā varētu būt viena no skaistākajām pusstundām mūzikas vēsturē. Visu tekstu autors ir Leonards Koens. Vienam skaņdarbam viņš komponējis arī mūziku. Citu dziesmu mūzikas autors ir Ādams Koens, līdzautoru vidū ir Leonarda Koena pasaulē būtiskākie mākslinieki – Patriks Leonards, Andžani Tomasa un Šērona Robinsone. Ādams Koens priecājas, ka, pateicoties visiem albuma tapšanā iesaistītajiem mūziķiem, Leonarda Koena balss joprojām skan un deja turpinās.   

Pagājušajā nedēļā Berlīnē notika albuma Thanks for the Dance noklausīšanās. Ādams Koens šaurā draugu, partneru un žurnālistu lokā pastāstīja par Leonarda Koena pēdējo darbu un atbildēja uz SestDienas jautājumiem. Sarunā Ādams gandrīz nekad nesauc Leonardu Koenu vārdā, viņš atkal un atkal saka ''mans tēvs''. Leonarda Koena dēlam ir 47 gadi, viņš pats ir dziedātājs un dziesmu autors, kura kontā ir četri soloalbumi. 

Kāds bija albuma Thanks for the Dance tapšanas procesa sākums?

Septiņus mēnešus pēc tēva nāves man beidzot pietika drosmes aiziet uz nelielo ierakstu studiju, ko esmu iekārtojis garāžā savas mājas pagalmā Losandželosā. Es tur apsēdos un ieslēdzu mūziku – precīzāk, tos audiomateriālus, ko mēs kopā bijām sākuši veidot, tēvs un es. Caur skaļruņiem mani sasniedza viņa balss, kuras varenībai un iedarbības spēkam nav iespējams pretoties.

Mani pārņēma sajūta, ka mēs atjaunojam pārtrauktu sarunu, atkal esam kopā un viņa vārdi mani ievelk sevī. Manu piesardzību, ka šis darbs varētu izrādīties pārāk emocionāls un smags, aizstāja atbildības sajūta tēva priekšā. Pienākuma sajūta. Viņš bija ne tikai tēvs, vīrs un kopienas daļa, viņš bija cilvēks, kuram rūpēja māksla un kurš gribēja laist pasaulē kaut ko jēgpilnu. 

Vai jums uzreiz bija skaidrs, ka no šī materiāla varētu rasties jauns Leonarda Koena albums?

Jā, es to zināju, un skaņu inženieris Maikls Čavess, kurš piedalījās šā un iepriekšējā albuma tapšanā, to arī zināja. Cilvēki, kuri bija tuvu manam tēvam, zināja, ka viņam ir palicis nepabeigts darbs. Dzīves beigās tēvs bija ļoti gandarīts, ka viņa pēdējais albums You Want It Darker guva tik milzīgu atsaucību pasaulē. Kādu dienu viņš mani apskāva un teica: mēs, Koenu zēni, ierakstīsim vēl desmit albumu – jāsaņemas! Protams, es redzēju, ka tēvs bija ļoti trausls un vārgs, un nojautu, ka viņa vēlme nepiepildīsies. Taču viņš mani iedrošināja pabeigt iesākto – dzejas krājumu The Flame, kurš izdots pērn rudenī, un šo jauno albumu. Mans tēvs bija ļoti kārtīgs, viņš gribēja, lai viss, ko viņš bija iesācis pirms aiziešanas, tiktu pabeigts. Tas bija viņa lūgums.

Tēvs vēlējās izdot vēl vienu albumu pēc You Want It Darker, tāpēc arī tapa šīs dziesmas. Tie nav pārpalikumi no iepriekšējām ierakstu sesijām, tas ir jauns, oriģināls materiāls. Tēvu iedvesmoja klausītāju reakcija uz You Want It Darker, viņš bija laimīgs un gribēja strādāt. Jebkurš radošs cilvēks – rakstnieks, režisors, gleznotājs un dziesminieks – sāk attīstīt vienu ideju, taču beigās nonāk pie citas. Mans tēvs to mēdza raksturot tā: ''Kur ir sula? Mums ir jādodas tur, kur ir sula.''

Albuma You Want It Darker tapšanas gaitā izkristalizējās tēma: cilvēks drosmīgi skatās nāvei tieši acīs un cieņpilni, pateicīgi atvadās. Paralēli dzima dziesmas, kuras bija jutekliskākas, erotiskākas, romantiskākas, un tās neiederējās tajā albumā. Šīs kompozīcijas ir iekļautas platē Thanks for the Dance.

Vai Leonards Koens zināja, ka drīz aizies?

Protams. Šī bija viena no viņa dzīvas centrālajām tēmām – dzīves galīguma apzināšanās. Viņš zināja, ka aiziet. 

Kādas bija jūsu prioritātes Leonarda Koena jaunā albuma producēšanā?

Kad ierakstījām albumu You Want It Darker, radošo virzienu rādīja mans tēvs. Viņš vadīja visu procesu. Tas ielika pamatus arī nākamajam darbam. Thanks for the Dance ir turpinājums. Es uzskatu šo albumu par You Want It Darker otro daļu, taču citādāku.

You Want It Darker ir kā stingrs rokasspiediens, mans tēvs ieskatās acīs katram klausītājam, viņš ieskatās acīs nāvei un Dievam. Tās ir spēcīgas atvadas. Savukārt Thanks for the Dance ir maigākas, aizkustinošākas atvadas. Tā ir silta roka uz jūsu pleca. Tāds bija galvenais pavediens, un tā es arī strādāju ar šīm dziesmām.

Pasaulē ir daudz producentu, kuri ir prasmīgāki par mani, taču mana priekšrocība ir tā, ka es labi zinu, kas patika tēvam un kas nepatika, es pārzinu viņa diskogrāfiju, zinu, ko viņš gribēja pateikt un kādu jēgu ieguldīja tekstā un mūzikā. Es dzirdēju, kā viņš pats lasa savu dzeju, sēžot saules pielietā savas mājas terasē. Es labi zinu, ko viņš gribēja, tāpēc biju spējīgs pabeigt viņa iesāktos muzikālos teikumus, un to es arī izdarīju.

Cik lielā mērā Leonards Koens bija iesaistīts jauno dziesmu melodiju komponēšanā un instrumentācijā? Vai viņš izteica idejas par skanējumu?

Mums bija palikušas dažas muzikālas skices un iestrādes. Piemēram, mēs strādājām studijā kopā ar skaņu inženieri Maiklu Čavesu, mandolīnistu Avi Avitalu un stīgu instrumentu virtuozu Havjeru Masu, kurš pēdējos astoņos gados uzstājās kopā ar manu tēvu. Mēs klausījāmies tikai mana tēva balsi, mūzikas nebija, taču bija sajūta, ka mēs ar viņu sarunājamies.

Havjers Mass turēja mana tēva ģitāru, kuru esmu mantojis un kura, par laimi, nav nonākusi Sotheby’s izsolē. Kad Havjers uzlika austiņas un pirmo reizi dzirdēja mana tēva balsi, viņš teica: ''Nebiju domājis, ka atkal varēšu spēlēt kopā ar Leonardu Koenu.'' Kad Avi Avitals dzirdēja mana tēva balsi, viņš uzreiz atcerējās, ko viņam nozīmē Leonards Koens. Tā pamazām tapa muzikālais pavadījums.