Cik ilgam jābūt klusuma brīdim sarunā, lai iesaistītie sajustos neveikli? Atbilde lielā mērā atkarīga no runātāju tautības – ziemeļnieki neiebilst pret garāku pauzi, kamēr dienvidnieki ātrāk meklē nākamo sarunas tēmu. Tomēr vidējais rādītājs izmērīts gana precīzi. Tās ir 6,8 sekundes.
Droši vien katrs vismaz reizi mūžā ir piedzīvojis mulsinošo situāciju, kad sarunas tēma ir izsmelta un uz brīdi telpā iestājas pilnīgs klusums. Iesaistītie skatās cits uz citu vai mulsumā nolaiž acis, prātā ātri pārcilājot, ko vēl varētu pārrunāt. Šī uzdevuma paveikšanai laika nemaz nav tik daudz, jo pēc septiņām sekundēm sarunas dalībnieki sāk justies neērti par ieilgušo pauzi. Pie šāda slēdziena nonākuši valodas apmācības kompānijas Preply speciālisti, aptaujājot 26 tūkstošus cilvēku 21 valstī.
TĒMAS APTRŪKSTAS LIFTĀ
Tā kā Preply pasniedz angļu valodas nodarbības tiešsaistē, uzņēmumu tēma ieinteresēja no profesionālā skatpunkta. Proti, neveiklas pauzes bieži vien iestājas valodas barjeras dēļ, kad dažādu tautību pārstāvji sarunājas svešvalodā.
Pētījums lielā mērā arī apstiprina viņu bažas, jo respondenti atzinuši, ka visbiežāk šādas pauzes piedzīvotas sarunās ar svešiniekiem. Četri no katriem pieciem aptaujātajiem to izjutuši publiskās vietās – tādās kā lifts vai sabiedriskais transports, pārmijot vārdus ar nejaušiem garāmgājējiem vai tikko iepazītiem cilvēkiem.
Tikmēr 79% vairākkārt šādu situāciju piedzīvojuši pirmajā randiņā un 74% – sarunā ar partneri par attiecību izbeigšanu. Divas trešdaļas aptaujāto neveiklus klusuma brīžus diezgan bieži piedzīvojuši konfliktsituācijās, grupu diskusijās vai publiskas uzstāšanās laikā.
NEVEIKLĀK AR SVEŠINIEKIEM
Zīmīgi, ka aptaujātie vissliktāk jūtas tad, ja šāda situācija piedzīvota tieši sarunās ar mazāk pazīstamiem cilvēkiem. 58% bijis neērti, ja tas noticis komunikācijā ar pilnīgu svešinieku un 36% – ar attālu radinieku. Vārdu plūsmas apraušanās, pļāpājot ar kolēģiem, ģimenes locekļiem un tuviem draugiem, satrauc tikai mazāk nekā piektdaļu respondentu.
To var izskaidrot ar komunikācijas biežumu. Proti, ar bieži sastaptajiem cilvēkiem neskaitāmas tēmas jau pārrunātas, priekšstats vienam par otru jau sen izveidojies, tādēļ pieklušana vairs netiek uzskatīta par necieņas izrādīšanu vai zināšanu trūkumu. Sarunā ar svešiem cilvēkiem gan gribas atstāt pēc iespējas labāku iespaidu, tādēļ nespēja atrast kopīgu valodu šķiet apkaunojošāka.
DIENVIDNIEKI NEPACIETĪGĀKI
Interesantu ainu atklāj dažādu tautību pārstāvju skatījums uz pieņemamu pauzes ilgumu. Visnepacietīgākie no visiem aptaujātajiem ir brazīlieši. Viņiem šķiet, ka saruna nedrīkst aprauties ilgāk kā uz 5,5 sekundēm. 6,2 sekundes ir "sāpju slieksnis" itāliešiem un kolumbiešiem. Dažas sekundes desmitdaļas ilgāk spēj paciesties amerikāņi, honkongieši, franči, argentīnieši un portugāļi. Savukārt pacietīgākie ir Āzijas iedzīvotāji. Taizemieši ir mierā ar 8,1 sekundi ilgu pauzi, bet japāņi – ar 7,8 sekunžu.
"Daudzās Āzijas kultūrās klusēšana tiek uzskatīta par tikumu – pievilcības un pieklājības pazīmi, rūpīgu atbildes apsvēršanu. Savukārt Rietumu kultūrās klusums nereti tiek uztverts kā mulsinošs, tādēļ cilvēki steidz to aizpildīt ar vārdiem," uzņēmuma vietnē publicētos rezultātus skaidro Preply pārstāve Jolanda del Pesko.