Pēc četrarpus stundām, kuras pavadītas "baltajā spokā" (tā pasažieri ar zināmu ironiju dēvē visai neērtās nomas lidmašīnas, kuru, šķiet, sezonā mūsu flotē ir ļoti daudz), esam veiksmīgi sasnieguši Lisabonas lidostu, tāpēc izlocīt kājas un sākt iepazīt šo valsti ar nelielu apskates ekskursiju šķiet saprātīga doma.
Ar prieku izbaudot visai silto oktobra vidus pēcpusdienu, vispirms apskatām Atklājēju pieminekli – vienu no Lisabonas pilsētas vizītkartēm. Težu upes krastā, Belemas krastmalā, šis monuments veltīts Enrikes Jūrasbraucēja nāves 500. gadadienas piemiņai un arī visiem drosmīgajiem portugāļu jūrasbraucējiem (Latvijā pazīstamākais no viņiem varētu būt Vasko da Gama un, iespējams, arī kapteinis Kuks, kurš gan kādā no saviem galamērķiem ņēma visai nelabu galu). Pieminekļa pakājē mozaīkas tehnikā izveidota milzīga pasaules karte, kurā iemūžināti pasaulslaveno portugāļu – tālo zemju atklājēju – vārdi un datumi. Kamēr pētām karti, gide atgādina, ka savulaik Portugāles valdījumā bija 60 aizjūras teritoriju. Tagad tai pieder vien Madeiras un Azoru salas, tomēr sešās pasaules valstīs – Angolā, Brazīlijā, Gvinejā-Bisavā, Kaboverdē, Mozambikā, Santomē un Prinsipi – portugāļu valodai joprojām ir oficiālās valsts valodas statuss.
PĀRPALIKUŠIE DZELTENUMI
Klausoties stāstos par šīs valsts vēsturi (nākamajās dienās gan gidu lekciju par šo tēmu būs tik daudz, ka pusi no stāstītā vairs neatceros – tik bagātīgs bija faktu birums!), pa ceļam uz Pasteis de Belem konditoreju vēl aši papriecājamies par Svētā Hieronīma klostera grezno un ažūro ēku, kurā, starp citu, atdusas jau minētais Vasko da Gama. Un tad ir pienācis laiks vēl vienai Lisabonas un Belemas rajona vizītkartei – kūciņai Pasteis de Belem.
Arī Rīgā ir nopērkamas pastel de nata, taču našķoties ar šo leģendāro portugāļu gardumu tā izcelsmes vietā, protams, ir kas pavisam cits! "1837. gadā mēs sākām gatavot oriģinālo Pasteis de Belem pēc senas Mosteiro dos Jeronimos receptes, un šī slepenā recepte katru dienu mūsu maiznīcā tiek radīta no jauna ar rokām, izmantojot tikai tradicionālās metodes," vēstīts konditorejas mājaslapā.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 17. - 23. janvāra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!