Tusks ar šādu paziņojumu nāca klajā, uzņemot vizītē Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Varšava ir viena no lielākajām Ukrainas sabiedrotajām kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gada februārī.
Polijas premjerministrs norādīja, ka detalizētāku informāciju nevar sniegt, bet var apstiprināt, ka Krievija plānoja teroraktus gaisā un ne tikai pret Poliju, bet pret aviosabiedrībām visā pasaulē.
Tusks arī sacīja, ka Polija, kas pašlaik ir Eiropas Savienības (ES) prezidējošā valsts, strādās pie tā, lai paātrinātu Ukrainas pievienošanos ES.
"Jo ātrāk Ukraina būs ES, jo ātrāk Ukraina kļūs par NATO dalībvalsti, jo vairāk mēs mijiedarbosimies, jo ātrāk visa Eiropa iegūs tai nepieciešamo ģeopolitisko noteiktību," žurnālistiem Varšavā sacīja Zelenskis. "Krievija neiekļūs tur, kur ir mūsu integrācija, mūsu kopīgais spēks, mūsu cieņa," viņš piebilda.
Zelenskis aktīvi tiekas ar Ukrainas sabiedrotajiem pirms Donalda Trampa stāšanās ASV prezidenta amatā. Tramps ir solījis ātri izbeigt karu Ukrainā, bet nav paskaidrojis, kā grasās to izdarīt. Ukraina bažījas, ka ASV varētu to spiest piekāpties Krievijai attiecībā uz teritorijām apmaiņā pret mieru.
Tusks un Zelenskis pārrunāja arī nepieciešamību atrisināt Volīnijas slaktiņa jautājumu, kas ir viens no nepatīkamākajiem Ukrainas-Polijas attiecībās.
Volīnijas slaktiņš jeb Volīnijas traģēdija bija Ukrainas nemiernieku armijas (UPA) veiktas etniskās tīrīšanas - poļu civiliedzīvotāju masveida iznīcināšana. Volīnija pirms Otrā pasaules kara bija sadalīta starp PSRS un Poliju, bet, sākoties karam, PSRS okupēja arī poļu Volīnijas daļu. Pēc tam, kad šī teritorija nonāca nacistiskās Vācijas okupācijā, 1943.gada 11.jūlijā ukraiņu nacionālistu partizānu armija UPA, kas iestājās par neatkarīgas Ukrainas izveidi, sāka organizētas Volīnijas poļu iznīcināšanas akcijas, kuru laikā, kā tiek lēsts, līdz 1945.gadam tika noslepkavoti 60 līdz 100 tūkstoši etnisko poļu. Atriebes uzbrukumos un tam sekojošā partizānu karā Volīnijā tika nogalināti arī divi līdz trīs tūkstoši ukraiņu. Vardarbībai pārsviežoties uz citiem reģioniem Polijas austrumos un dienvidos, kur toreizējais komunistiskais režīms sāka īstenot etniskās tīrīšanas, līdz 1947.gadam dzīvību zaudēja vēl aptuveni 20 000 ukraiņu.
Tusks piektdien atzinīgi novērtēja lēmumu veikt pirmo poļu upuru ekshumāciju, bet Kijiva un Varšava neatklāja, kāda tieši vienošanās panākta.
"Ir diezgan acīmredzama problēma, kas jāatrisina, un tā ir Polijas ģimeņu vajadzība apbedīt savus tuviniekus ar cieņu," trešdien, stāvot līdzās Zelenskim, sacīja Tusks.
"Tas, ka mēs (Polija un Ukraina) saprotam viens otru šajā jautājumā un sākam normāli runāt un esam sākuši rīkoties, jā, tas ir izrāviens," viņš piebilda.
Neviena no pusēm neatklāja, kādi tieši pasākumi jau ir veikti.