Sikorskis raksturoja sarežģīto situāciju, kādā Polija atrodas, ņemot vērā karu Ukrainā un tā izplešanās draudus, un pauda bažas par Rietumu vienotības izjukšanu.
Vēršoties pie Krievijas līderiem, viņš jautāja: "Vai jums nav pietiekami daudz zemes? Vienpadsmit laika joslas un joprojām nepietiek? Parūpējieties par to, lai labāk pārvaldītu to, kas saskaņā ar starptautiskajām tiesībām atrodas jūsu robežās."
"Poļu mājās ir iezagusies trauksme un jautājums par to, kas notiks tālāk. Vai arī mums draud Krievijas agresija? Vai Eiropas un Savienoto Valstu attiecības tuvojas krīzei? Vai Eiropa var ātri uzlabot savas aizsardzības spējas?" jautāja ministrs, raksturojot sabiedrībā valdošo gaisotni.
Polija un Eiropas sabiedrotie cenšas stiprināt savu aizsardzību, baidoties, ka Krievijas agresija neapstāsies Ukrainā, savukārt ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija liek saprast, ka Eiropai ir jāuzņemas lielāka atbildība drošības jomā.
Lai gan Sikorskis nenosauca Trampu vārdā, viņš netieši kritizēja ASV prezidentu par piekāpšanos Krievijai savos centienos izbeigt karu.
Kopš atgriešanās Baltajā namā Tramps ir izteicies, ka Ukrainai "nevajadzēja sākt" Krievijas uzsākto karu, kā arī apšaubījis prezidenta Volodimira Zelenska valdības leģitimitāti. Tramps arī atkāpies no ilggadējās ASV nostājas izolēt Krieviju tās agresijas dēļ un sācis tiešas sarunas ar Maskavu. Trampa izteikumi bieži vien bijuši pārsteidzoši līdzīgi Kremļa naratīvam.
"Polijai lielākais drauds būtu Rietumu kopienas izjukšana. Tāpēc mēs nevaram atļauties ilūzijas vai bezdarbību. Mēs nevaram atļauties palikt vieni," uzsvēra Sikorskis. Viņš izteica brīdinājumu Krievijai: "Jūs nekad vairs šeit nevaldīsit - ne Kijivā, ne Viļņā, ne Rīgā, ne Tallinā, ne Kišiņevā."
Sikorskis arī norādīja, ka situācija frontes līnijās Ukrainas austrumos un dienvidos ir neskaidra un ka Krievija par savu spēku lēno virzīšanos uz priekšu maksā ar milzīgiem zaudējumiem.
Pēc trīs gadiem kara, ko Putins bija ieplānojis uz trim dienām, Krievijas karaspēks kontrolē tikai aptuveni 20% Ukrainas teritorijas un joprojām ir iestrēdzis Austrumukrainā, atgādināja ministrs.
"Tiek lēsts, ka karš Krievijai jau ir izmaksājis vismaz 200 miljardus ASV dolāru, un kaujas laukā likvidēts gandrīz miljons Krievijas karavīru. Ukraiņu zaudējumi ir mazāki, un viņi nav pieļāvuši nedz savas galvaspilsētas ieņemšanu, nedz marionešu valdības ieviešanu," uzsvēra Polijas ārlietu ministrs.