"Viņiem nepieciešama palīdzība, lai ātri iemācītos vācu valodu un atrastu darbu," debatēs Vācijas Bundestāgā sacīja Merkele.
"Mums būtu jāmācās no mūsu pieredzes pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados, kad mēs ievedām viesstrādniekus, un būtu jāpiešķir augstākā prioritāte integrācijai no paša sākuma," viņa piebilda.
Konservatīvo vāciešu vidū valda bažas, ka attiecībās ar imigrantiem varētu rasties līdzīga spriedze kā pirms vairāk nekā 50 gadiem, kad no Turcijas uzaicinātie viesstrādnieki tika uztverti kā pagaidu parādība un viņiem netika piedāvāti vācu valodas kursi.
"Valstij, kas uzņem daudzus iebraucējus, daudzus no citām kultūrām, skaidri jāpasaka, kādi šeit būs noteikumi," sacīja Merkele, uzsverot, ka nevēlēšanās integrēties netiks akceptēta.
Viņa arī solīja ar visu likumu bardzību vērsties pret rasistiem, kas apvaino imigrantus un ceļ nekārtības pie bēgļu centriem.
Atbilstoši ANO datiem šogad Eiropā, šķērsojot Vidusjūru, ieradušies vairāk nekā 300 000 nelegālo imigrantu.
Viņu lielākā daļa necenšas palikt Itālijā vai Grieķijā - pirmajās ES valstīs, kuras viņi sasniedz, - bet dodas tālāk uz Vāciju, kur valsts patvēruma meklētājiem nodrošina dāsnus pabalstus un sociālās garantijas.