Kaznēvam būs jāuzņemas sociālistu veidotās valdības vadība līdz nākamā gada jūnijam, kad paredzētas kārtējās parlamenta vēlēšanas.
Kaznēvs premjera amatā tik iecelts pēc tam, kad prezidents Fransuā Olands otrdien oficiāli pieņēma Valsa atlūgumu.
Valss, kurš premjerministra amatu ieņēma divus gadus, pirmdien paziņoja par demisiju un iesaistīšanos cīņā par valdošās Sociālistu partijas nomināciju nākamgad gaidāmajām prezidenta vēlēšanām.
"Mana kandidatūra ir izlīgums," sacīja Valss, piebilstot, ka vēlas apvienot sašķeltos Francijas kreisos.
54 gadus vecais politiķis solīja cīnīties pret konservatīvo opozīciju un galēji labējo Nacionālo fronti (FN), kas sabiedriskās domas aptaujās šobrīd apsteidz sociālistus.
Sociālistu priekšvēlēšanas paredzētas 22. un 29. janvārī.
Olands pagājušajā nedēļā paziņoja, ka viņš nākamgad nekandidēs uz vēl vienu pilnvaru termiņu.
Gandrīz visas aptaujas liecina, ka prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā iekļūs centriski labējās Republikāņu partijas izvirzītais bijušais premjerministrs Fransuā Fijons un FN līdere Marina Lepēna.
Saskaņā ar Francijas prezidenta vēlēšanu sistēmu gadījumā, ja vēlēšanu pirmajā kārtā neviens kandidāts neiegūst absolūtu balsu vairākumu, abi visvairāk balsu ieguvušie kandidāti balotējas otrajā kārtā.
Vēlēšanu pirmā kārta notiks 23. aprīlī, bet otrā kārta paredzēta 7.maijā.
Kreiso politiķu rindās daudzi uzskata Valsu par pārāk labēji noskaņotu, norādot, ka viņš izmantojis dekrētus, lai panāktu darba tirgus reformas, un aicinājis personām ar dubultpilsonību, kas notiesātas par slepkavību, atņemt Francijas pilsonību.
Pretrunīgus vērtējumus sociālistu vidū izpelnījusies arī Valsa stingrā nostāja sekulārisma un islāma jautājumos.
Pagājušajā vasarā Valss iesaistījās diskusijās par visu ķermeni sedzošajiem peldkostīmiem jeb burkini, paziņojot, ka tie nav savienojami ar franču vērtībām.
Tomēr par lielāko mīnusu viņa kandidatūrai prezidenta amatam var kļūt valdības sliktais sniegums ekonomikas jomā.
Lepēna nodēvējusi Valsu par tautā nepopulārā Olanda dubultnieku.