Īpaši daudz ASV paziņojumu par iespējamu Dānijas, kas ir ASV sabiedrotā NATO, daļēji autonomās teritorijas Grenlandes pārņemšanu izskanējis dienās pēc ASV sekmīgi veiktās militārās operācijas Venecuēlā, izvedot no tās prezidentu Nikolasu Maduro un viņa sievu, lai abus tiesātu ASV.
ASV prezidents Donalds Tramps svētdien paziņoja, ka Grenlandes pārņemšana ir ASV nacionālās drošības prioritāte un tā nepieciešama, lai nodrošinātos pret Krievijas un Ķīnas aktivitātēm Arktikas reģionā. Pirmdien D. Trampa padomnieks Stīvens Millers uzsvēra, ka «ASV valdības oficiālā pozīcija ir, ka Grenlandei jābūt ASV sastāvā». Atbildot uz CNN jautājumu, vai ASV izslēdz spēka pielietošanu Grenlandes pārņemšanai, S. Millers atbildēja: «Neviens nekaros ar ASV par Grenlandes nākotni.»
Baltā nama preses sekretāre Kerolaina Levita otrdien paziņoja: «Prezidents un viņa komanda apspriež vairākus variantus, kā sasniegt šo svarīgo ārpolitikas mērķi, un, protams, iespēja izmantot ASV bruņotos spēkus vienmēr ir virspavēlnieka rīcībā,» citē Associated Press.
The Wall Street Journal ziņo, ka M. Rubio slēgtā brīfingā ASV Kongresā teicis, ka D. Trampa administrācija neplāno iebrukt Grenlandē, un pieminējis iespēju nopirkt salu no Dānijas.
Otrdien Lielbritānijas, Francijas, Vācijas, Itālijas, Polijas, Spānijas līderi pauda atbalstu Dānijai, kopīgā paziņojumā norādot, ka «Grenlande pieder tās iedzīvotājiem un tikai Dānija un Grenlande var lemt par savām attiecībām». Uzsverot, ka viņi ir tikpat ieinteresēti Arktikas drošībā kā ASV, paziņojuma parakstītāji pauduši nostāju, ka tas jāpanāk kolektīvi sabiedrotajiem NATO, to skaitā ASV. Paziņojumā aicināts «ievērot ANO Hartas principus, to skaitā suverenitāti, teritoriālo integritāti un robežu neaizskaramību».
Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs arī izteicis atbalstu Dānijai un Grenlandei un paziņojis, ka nākammēnes apmeklēs Grenlandi kopā ar Kanādas ģenerālgubernatori Mēriju Saimoni, kura ir inuītu izcelsmes.