Tas ir straujākais pieaugums gada laikā vismaz kopš aukstā kara beigām, rāda vakar publicētais Stokholmas Starptautiskā miera pētniecības institūta (SIPRI) ziņojums.
Aizsardzības izdevumu apjoms pieaudzis visos pasaules reģionos, tam īpaši strauji augot Eiropā un Tuvajos Austrumos. Piecas visvairāk aizsardzībai tērējošās valstis – ASV, Ķīna, Krievija, Vācija un Indija – šim mērķim kopā atvēlēja 1,63 triljonus ASV dolāru, kas ir ap 60% no pasaules militārajiem tēriņiem.
Pasaules militārie tēriņi pērn pieauga jau desmito gadu pēc kārtas. Līdz 2,5% pieauga arī pasaules valstu iekšzemes kopprodukta (IKP) daļa, kas tiek atvēlēta aizsardzībai. "Vairāk nekā 100 pasaules valstis 2024. gadā palielināja militāros izdevumus. Tā kā valdības arvien vairāk prioritizē militāro drošību, tas var būtiski ietekmēt ekonomiku un sociālo nodrošinājumu, radot nopietnas sekas sabiedrībā turpmākajos gados," preses ziņojumā citēts SIPRI pētnieks Sjao Lians.
Militārie izdevumi Eiropā (ieskaitot Krieviju) pērn pieauga par 17% ‒ līdz 693 miljardiem dolāru. Militārie izdevumi pieauga visās Eiropas valstīs, izņemot Maltu. Krievija pērn savus militāros izdevumus palielināja līdz 149 miljardiem dolāru, kas ir par 38% vairāk nekā 2023. gadā un divreiz vairāk nekā 2015. gadā. Militārie izdevumi sasniedza 7,1% no Krievijas IKP un 19% no valsts budžeta izdevumiem. Ukrainas militārie izdevumi pieauga par 2,9%, sasniedzot 64,7 miljardus dolāru (43% no tā, ko militāriem izdevumiem tērēja Krievija). Ukraina pērn militārajiem izdevumiem atvēlējusi vislielāko daļu no IKP – 34%. SIPRI pētnieki secinājuši, ka Ukraina pašlaik spiesta visus nodokļu ieņēmumus iztērēt militārajiem mērķiem. Citi sociāli ekonomiskie tēriņi tiek finansēti no ārzemju finanšu palīdzības.
Vācija pirmo reizi kopš tās atkalapvienošanās ir kļuvusi par Rietumeiropas lielāko tērētāju militārām vajadzībām. Tā militārie izdevumi pērn sasniedza 88,5 miljardus dolāru – par 28% vairāk nekā gadā pirms tam. Polijas militārie izdevumi, kas sasniedza 4,2% no IKP, pieauga par 31%.