Oxfam ziņojumā secināts, ka pērn pasaules bagātāko cilvēku bagātības apjoms pieauga par diviem triljoniem ASV dolāru (1,94 triljoni eiro), vai ap 5,7 miljardiem dolāru dienā, kas ir trīs reizes ātrāk nekā 2023. gadā. Miljardieru skaits pērn pieauga par 204, sasniedzot 2769. Tas nozīmē, ka vidēji katru nedēļu radās četri jauni miljardieri. Desmit bagātāko cilvēku bagātības apjoms vidēji pieauga par 100 miljoniem dolāru dienā. Trīs piektdaļu miljardieru bagātība radusies no mantojuma, varas monopola vai draudzīgu saišu izmantošanas. Pasaules bagātākajiem cilvēkiem, kas ir ap vienu procentu no Zemes iedzīvotāju skaita, pieder ap 45% pasaules bagātības.
Citējot Pasaules Bankas apkopotos datus, Oxfam norāda, ka pilnīgs kontrasts ir nabadzībā dzīvojošo pusē. To cilvēku skaits, kuri dienā pārtiek no mazāk nekā 6,85 dolāriem, gandrīz nav mainījies kopš 1990. gada. Šādi dzīvo ap 44% pasaules iedzīvotāju. Viena no katrām 10 sievietēm pasaulē dzīvo ekstrēmā nabadzībā, nopelnot mazāk nekā 2,15 dolāru dienā.
Oxfam arī uzsvēra, ka zemu un vidēju ienākumu valstīs vidēji gandrīz puse nacionālā budžeta tiek tērēta parādu apmaksāšanai. Savukārt dzīves ilgums nabadzīgajā Āfrikā ir aptuveni 64 gadi, kamēr Eiropā pārsniedz 79 gadus.
Oxfam International izpilddirektors Amitabhs Behars, publiskojot jauno ziņojumu, uzsvēris, ka "aristokrātiskā oligarhija" iegūst bagātību iepriekš nepieredzētā ātrumā un apjomā. Tas arvien vairāk palielina ekonomisko nevienlīdzību pasaulē. "Mēs publiskojam šo ziņojumu kā skarbu modinātājzvanu, kas parāda, ka parastie cilvēki pasaulē tiek sadragāti zem niecīga daudzuma citu cilvēku milzīgā bagātības apjoma," A. Beharu citē Deutsche Welle. Viņš arī pieminējis Donaldu Trampu, kura plānotās nodokļu atlaides un ierobežojumu mazināšana lielajiem biznesiem varētu padarīt miljardierus vēl bagātākus un vēl vairāk palielināt nevienlīdzību.