Politiķe atgādināja, ka 26.janvārī plānotas tā saucamās prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā, kuras nevar uzskatīt par demokrātiskām. Tās notiek represiju un baiļu atmosfērā, vērtēja Melbārde, tāpat pilnībā ir apspiesta demokrātiskā opozīcija, cietumos atrodas daudz politisko ieslodzīto, kā arī pret cilvēkiem ir ierosinātas vairākas administratīvas lietas.
Melbārde pieminēja, ka daļa opozīcijas darbojas ārpus Baltkrievijas. Viņa uzsvēra, ka ārpus Baltkrievijas balsošana nebūs iespējama. Cilvēkiem, kas vēlēsies izteikt citādāku viedokli, tāda iespēja netiks dota.
Runājot, kāpēc vēlēšanām trūks demokrātiskas leģitimitātes, ĀM parlamentārā sekretāre uzsvēra, ka Baltkrievijā nedarbojas neatkarīgi masu mediji, līdz ar to nevar runāt arī par brīvām, demokrātiskām priekšvēlēšanu diskusijām, kuras iepriekš nav iestudējušas oficiālās varas iestādes.
"Mēs uzskatām, ka kopš 2020.gada [diktatora Aleksandra] Lukašenko režīms zaudējis jebkuru leģitimitāti, jo notika vēlēšanas rezultātu falsificēšana. Skaidrs, ka Lukašenko ir ārkārtīgi svarīgi iestudēt šīs tās saucamās vēlēšanas, lai pasaulē sūtītu signālu par leģitīmu pārvēlēšanu," sacīja Melbārde.
Viņa norādīja, ka Eiropas Savienību (ES) būs grūti apmānīt, bet vēlēšanu spēle ir vērsta pret visu pasauli un tā sauktajām trešajām valstīm, attīstot naratīvu, ka vēlēšanas ir bijušas un Lukašenko pamatoti ir valsts vadītājs.
ĀM parlamentārā sekretāre atzīmēja, ka Latvijai ir jāizmanto katra iespēja uzsvērt savu nostāju par Baltkrievijas režīma nelikumību. Tāpat ir jāizmanto katra iespēja, lai runātu par politieslodzīto atbrīvošanu un paust atbalstu Baltkrievijas demokrātiskajiem spēkiem, kas tiek plānots arī ES.
Paredzēts, ka dienu pirms ES Ārlietu padomes sanāksmes notiks neformālas vakariņas, kuras rīko ES augstā pārstāve ārlietās un drošības jautājumos Kaja Kallasa. Uz vakariņām aicināta arī Baltkrievijas demokrātisko spēku līdere Svjatlana Cihanouska.
Pēc Melbārdes paustā, Latvijai ir jāturpina runāt arī par sankcijām pret Baltkrieviju, runāt par Krievijai piemēroto sankciju salāgošanu ar Baltkrievijai noteiktajām sankcijām, jo tieši Baltkrievija ir viena no valstīm, kur notiek sankciju apiešana.
Kā ziņots, diktators Lukašenko, kurš pārvalda Baltkrieviju jau gandrīz 30 gadus un ir apklusinājis gan opozīciju, gan neatkarīgos masu medijus, tā dēvētajās prezidenta vēlēšanās 26.janvārī kandidēs uz septīto pilnvaru termiņu.
Pēc iepriekšējo vēlēšanu rezultātu viltošanas, kārtējo reizi par uzvarētāju pasludinot Lukašenko, 2020.gadā visu valsti pārņēma plaši masu protesti. Tie tika nežēlīgi apspiesti. Aptuveni 65 000 cilvēku tika aizturēti. Citi bija spiesti bēgt no Baltkrievijas. Cilvēktiesību aktīvisti lēš, ka patlaban valstī ir aptuveni 1300 politieslodzīto. Tagad visi ietekmīgākie opozīcijas pārstāvji atrodas vai nu cietumā, vai ārvalstīs.
Baltkrievijas demokrātisko spēku līdere Svjatlana Cihanouska, kura kopš kandidēšanas 2020.gada prezidenta vēlēšanās dzīvo trimdā, gaidāmās vēlēšanas nosaukusi par farsu un aicināja baltkrievus balsot pret visiem kandidātiem.
Februārī notikušajās parlamenta un pašvaldību vēlēšanās, kurās drīkstēja piedalīties tikai Lukašenko lojāli kandidāti, Baltkrievija pirmo reizi atteicās uzaicināt novērotājus no Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO).