Nebija uzreiz skaidrs, cik lielu palīdzības apjomu sākotnēji ietekmēs rīkojums, jo finansējumu daudzām programmām jau ir piešķīris Kongress un tas ir obligāti jāiztērē, ja jau nav iztērēts.
Rīkojumā, kas bija viens no daudziem Trampa parakstītajiem rīkojumiem viņa pirmajā darba dienā, teikts, ka "ārvalstu palīdzības industrija un birokrātija nav saskaņota ar Amerikas interesēm un daudzos gadījumos ir pretēja Amerikas vērtībām" un "kalpo miera destabilizēšanai pasaulē, veicinot ārvalstīs idejas, kas ir tieši pretējas harmoniskām un stabilām attiecībām valstu iekšienē un starp valstīm".
Līdz ar to Tramps paziņoja, ka "nekāda turpmāka Amerikas Savienoto Valstu ārvalstu palīdzība netiks izmaksāta tādā veidā, kas nav pilnībā saskaņots ar Amerikas Savienoto Valstu prezidenta ārpolitiku".
Tramps jau sen ir vērsies pret ārvalstu palīdzību, neraugoties uz to, ka šāda palīdzība parasti veido aptuveni 1% no federālā budžeta, izņemot neparastus apstākļus, piemēram, Ukrainai piešķirtos miljardus ieročiem. Tramps ir kritizējis summu, kas piešķirta Ukrainai, lai palīdzētu stiprināt tās aizsardzību pret Krievijas iebrukumu.
Pēdējā oficiālā atskaite par ārvalstu palīdzību Džo Baidena administrācijas laikā datēta ar decembra vidu un 2023. budžeta gadu. Tas liecina, ka 68 miljardi ASV dolāru bija paredzēti programmām ārvalstīs, kas aptver gan katastrofu seku likvidēšanu, gan veselības aprūpi un demokrātijas veicināšanas iniciatīvas 204 valstīs un reģionos.
Dažām no lielākajām ASV palīdzības saņēmējām - Izraēlai (3,3 miljardi ASV dolāru gadā), Ēģiptei (1,5 miljardi ASV dolāru gadā) un Jordānijai (1,7 miljardi ASV dolāru gadā) - diez vai būs dramatiski samazinājumi, jo šīs summas ir iekļautas ilgtermiņa pasākumu paketēs, kas aptver vairākus gadu desmitus, un dažos gadījumos tās reglamentē līgumiskas saistības.
Finansējums ANO aģentūrām, tostarp miera uzturēšanas, cilvēktiesību un bēgļu aģentūrām, ir tradicionāls mērķis republikāņu administrācijām, kuras vēlas samazināt vai citādi ierobežot finansējumu. Pirmā Trampa administrācija veica pasākumus, lai samazinātu ārvalstu palīdzības izdevumus, apturot maksājumus dažādām ANO aģentūrām, tostarp ANO Iedzīvotāju fondam, un finansējumu palestīniešu pašpārvaldei.
Tomēr ASV jau iepriekš Trampa vadībā bija izstājušās no ANO Cilvēktiesību padomes ar tās finansiālajām saistībām, un ar likumprojektu, ko pagājušā gada martā parakstīja bijušais prezidents Džo Baidens, tika liegts finansēt ANO Palestīniešu bēgļu aģentūru UNRWA.