Saeima trešdien noraidīja Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) sagatavotos grozījumus Meža likumā, kas paredzēja samazināt galvenās cirtes vecumu virknei koku sugu, tostarp samazināt priedes un egles cirtes vecumu par 20 gadiem. ZZS ieceri atbalstīja 34 deputāti, bet pret bija 40. Ieceri līdzās ZZS atbalstīja vairāki Apvienotā saraksta (AS) un Nacionālās apvienības deputāti. Koalīcijas partneri –Jaunā Vienotība (JV) un Progresīvie – balsoja pret grozījumiem, viņiem piebalsojot arī dažiem AS politiķiem. Latvija pirmajā vietā deputāti par grozījumiem nebalsoja vispār.
Likumprojekta anotācijā ZZS piesauca klimata pārmaiņas kā «eksistenciālu un ekoloģisku izaicinājumu», un izmaiņas esot nepieciešamas tieši šajā nolūkā. ZZS apgalvoja: ja mežaudzes tiek nocirstas pārlieku vēlu, veci koki zaudē savu ekonomisko un ekoloģisko vērtību, «tie vairs nekļūst par saplākšņa plātnēm, mēbelēm vai koka mājām, bet par malku un šķeldu». ZZS aicināja priedes cirtes vecumu samazināt no 101 līdz 81 gadam, bet egles – no 81 līdz 61 gadam. Par 20 gadiem ZZS aicināja samazināt cirtes vecumu arī bērzam un melnalksnim – no 71 gada uz 51 gadu. Savukārt apses cirtes vecumu ZZS rosināja samazināt par desmit gadiem – no 41 līdz 31.
Latvijas Kokrūpniecības federācija (LKF) pauda uzskatu, ka grozījumi nepieciešami, lai savlaicīgāk un ilgtspējīgāk apsaimniekotu mežus, palielinātu ogļskābās gāzes uzkrāšanu augstas pievienotās vērtības koksnes produktos, mazinātu ekoloģiskos riskus un vienlaikus stiprinātu Latvijas kokrūpniecības konkurētspēju. Federācija arī argumentēja, ka, piemēram, Somija un Norvēģija ļauj meža īpašniekiem pašiem lemt par ciršanas laiku, savukārt Zviedrijā un Igaunijā ciršanas vecums ir būtiski (pat par vairākiem desmitiem gadu) mazāks nekā Latvijā. LKF uzsver, ka mežu apsaimniekošanai ir izšķiroša loma, lai Latvija un Eiropa sasniegtu klimata mērķus.
Saeimas debates par ZZS sagatavoto likumprojektu bija visai īsas, un, uzstājoties tā atbalstam, Uldis Augulis (ZZS) atkārtoja jau projektā izteiktos argumentus, norādot: «Mums jāmācās no labākajiem piemēriem, īpaši no Skandināvijas valstīm, kur meža īpašniekiem ir lielāka brīvība un koksnes vērtība ir augstāka. Arī Latvija var sasniegt šādu līmeni. Mūsu mērķis ir skaidri saglabāt mežus nākamajām paaudzēm, vienlaikus izmantojot tos gudri, efektīvi un ilgtspējīgi jau šodien.» Viņš arī argumentēja, ka kokrūpniecībā attīstās koku šķirnes, kas ļauj jau tagad veidot ātrāku koku ataudzes ātrumu. «Līdz ar to bažas, ka mūsu meži tiks izcirsti un to vietā būs ilgi jāgaida meža audzes, ir maldīgs. Mūsu šobrīd esošā sistēma ir salīdzināma ar to, ka mēs koku ciršanā veļu mazgājam ar rokām, bet realitātē jau sen zinātne ir izgudrojusi veļasmašīnu,» apgalvoja U. Augulis.
Pret projektu uzstājās Uģis Rotbergs (JV), atgādinot, ka 2024. gadā Satversmes tiesa skatīja lietu par Zemkopības ministrijas virzītajiem grozījumiem koku ciršanas noteikumos, kur tika runāts par mazāka diametra koku ciršanu. «Vecums un diametrs ir kopēji saistīti. Kurš ir redzējis jaunus, resnus kokus? Neviens. Ko tiesa nolēma? Grozījumi tika atzīti par neatbilstošiem Satversmei. Tiesa uzsvēra, ka nav pietiekami izvērtēta ietekme uz vidi, nav ievērots piesardzības princips, sabiedrības līdzdalība lēmuma pieņemšanā nav bijusi pietiekama. Tiesa uzsvēra, ka valstī ir izveidota attīstības plānošanas sistēma.
Nozaru politikām vispirms ir jābūt. Tam ir nepieciešams stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums, ja tās ir saistītas ar vidi. Un jāievēro arī piesardzības princips,» teica U. Rotbergs. Deputāts uzskata, ka šis ir mēģinājums apiet Satversmes tiesas spriedumu. Viņš arī atgādināja, ka joprojām «Zemkopības ministrijas dzīlēs» atrodas nepieņemtās mežu pamatnostādnes. Deputāts rosināja nepieņemt lēmumu, kamēr nav noslēgusies 2025. gada 20. novembrī uzsāktā Ģenerālprokuratūras pārbaude par to, vai, lemjot par atbalsta sniegšanu kokrūpniekiem, valsts amatpersonas ir rīkojušās atbilstoši likumu prasībām. Savukārt šī gada martā Ģenerālprokuratūra ierosināja kriminālprocesu par iespējamiem pārkāpumiem saistībā ar prettiesisku atbalsta sniegšanu kokrūpniekiem. «Jānorāda, ka šie abi – gan kriminālprocesi, gan pārbaude – tiek turpināti sadarbībā ar Valsts kontroli,» uzsvēra U. Rotbergs.
Jana Simanovska (Progresīvie), komentējot frakcijas balsojuma motivāciju, teica: «Šī likumprojekta pamatproblēma ir greiza izpratne par Latvijai nozīmīgu resursu un dabas bagātības – mežu – pārvaldību. Likumprojekts cenšas risināt nozares problēmas īstermiņā, bet neatbild uz jautājumu, ko zaudē sabiedrība ilgtermiņā un ko zaudēs pati nozare.»