Vairāk dārzeņu, mazāk kompota

Ņemot vērā speciālistu un Pasaules Veselības organizācijas ieteikumus, kā arī aptaukošanās problēmu bērnu un jauniešu vidū, Veselības ministrija (VM) pārskatījusi uztura normas izglītojamiem. Par izmaiņām otrdien lems valdība. Lai gan tas esot solis pareizajā virzienā, bažas raisa nepietiekamais valsts finansējums un bērnu spēja pielāgoties citādākai ēdienkartei. Savukārt par VM ieceri palielināt valsts finansējumu ēdināšanai, kas no budžeta prasīšot sešus, septiņus miljonus eiro, gan būs jālemj jaunajai valdībai.

Grozījumi Ministru kabineta noteikumos paredz, ka ēdienu enerģētiskā vērtība un uztura normas tiks samazinātas visās vecuma grupās, sākot no bērndārzniekiem un beidzot ar vidusskolēniem. Taču būtiski pieaugs dārzeņu un augļu, piena un tā produktu daudzums ikdienas ēdienkartē. Lai uzturu varētu dažādot ar graudaugiem, pākšaugiem, dārzeņiem, uz pusi samazināts kartupeļu daudzums visās vecuma grupās. Savukārt kompots saturot pārāk daudz pievienotā cukura un pārāk maz sulas, tādēļ tas svītrots no ikdienas ēdienkartes. :Bērni badā nepaliks. Varbūt pirmajā reizē rauks degunu, otrajā reizē draugs jau ēdīs, bet piektajā reizē pats ēdīs šmaukstinādams," ieceri samazināt ēdienreižu enerģētiskās vērtības normas vērtē Latvijas Diētas ārstu asociācijas priekšsēdētājs Andis Brēmanis. Lai gan vienmēr būšot tādi, kuriem nepietiks, piemēram, sportisti, jāņem vērā bērnu, pusaudžu un arī pieaugušo aptaukošanās un svara pieauguma tendences. "Tas ir viennozīmīgi skaidrs, ka dārzeņi un augļi tiek ēsti par maz," uzsver ārsts. Ja skolēni netiktu pietiekami ēdināti, uz šķīvjiem nekas nepaliktu, taču realitātē pārtika tiek izsviesta.

Bažas, ka līdz ar izmaiņām pieaugs atkritumos izsviestās pārtikas daudzums, Dienai pauž arī Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijas (IIĒA) tehnoloģe Ilona Dreimane.