Iniciatīvas pārstāvis Mārtiņš Krusts norāda, ka lendlīzes izmaksas Latvija segtu, aizņemoties globālajos tirgos un šai lendlīzei jābūt, piemēram, miljarda eiro apmērā.
Viņš akcentēja, ka iegādātā militārā tehnika par vienu eiro jāizīrē Ukrainai uz noteiktu laiku - līdz kara beigām, savukārt pēc termiņa atlikušo bruņojumu saņēmējs varētu atpirkt. Ja nē, tad militārā tehnika nonāktu Latvijā un stiprinātu pašmāju bruņotos spēkus.
Pēc Krusta paustā, tā tehnikas daļa, kas kritīs karā, būs kritusi cīņā arī par Latvijas neatkarības stiprināšanu un drošību. Viņš atzīmē, ka šādu praksi jau daļēji ir īstenojuši lietuvieši, saziedojot piecus miljonus eiro "Bayraktar" kaujas dronu iegādei.
Patlaban iniciatīvu ir parakstījuši 60 cilvēki.
Lendlīze ir nomas un aizdevumu sistēma, kuras ietvaros Otrā pasaules kara laikā sabiedrotās valstis no ASV saņēma bruņojumu, munīciju, stratēģiskās izejvielas un tamlīdzīgi.