Okupācijas varu – kā nacistiskās, tā padomju – simboliku nav atļauts lietot ne publiskos pasākumos, ne tēlniecībā. Tas attiecas arī uz leģionāru tērpu, taču – kā ir ar citiem tā elementiem, piemēram, leģionāru vairogu, kas bija uz formastērpa piedurknes? Vai to drīkst izmantot piemineklī un kādā veidā? Diskusijas par šo jautājumu uzvilnīja jau pērn, kad Ogres novada pašvaldība iesniedza Pieminekļu konsultatīvajai padomei (PKP) pieminekļu kompleksa projektu, kurā pulkvedim Vilim Janumam uz formastērpa piedurknes bija šis leģionāru vairogs. Arī Saeimas atbildīgajā apakškomisijā izskanēja dažādi viedokļi, vai un kāds regulējums būtu jānosaka jaunveidojamiem pieminekļiem.
Četri varianti
Sākotnēji Ogres novada pašvaldība plānoja V. Janumu attēlot leģionāra formastērpā – ar leģionāru vairogu Latvijas karoga krāsās un uzrakstu Latvija uz piedurknes. Pēc atbildīgo institūciju un PKP iebildumiem, uzsverot, ka likums liedz izmantot Trešā reiha simbolus, par kādu uzskatāms arī leģionāru formastērps, tapa cits variants, kurā šis tērps bija stilizēts, bet joprojām ar vairogu uz piedurknes. Arī tas netika akceptēts, tāpēc trešajā versijā pulkvedis «tika ieģērbts» Latvijas armijas formastērpā, bet arī ar vairogu. Arī šis variants neizpelnījās piekrišanu, jo šāda simbola Latvijas armijas tērpā nebija. Tad nu tikai ceturtais scenārijs, kurā vairogu tika piedāvāts iestrādāt postamentā, tas beidzot tika atzīts par labu esam, ceļu līdz Ogres novada pašvaldības iecerētā objekta galamērķim Saeimas Iekšējās drošības apakškomisijā atgādināja Valsts drošības dienesta (VDD) priekšnieka vietnieks Ēriks Cinkus, piebilstot, ka pieminekļi, kas tiek uzstādīti cilvēkiem, kuri ir nesuši lielu ieguldījumu Latvijas valsts neatkarības veidošanā, un militārā mantojuma saglabāšana ir apsveicama lieta. Runājot par simbolikas lietošanu, viņš uzsvēra: nav tiesa, ka kāda no institūcijām uzskata leģionāru vairodziņu par nacisma simboliku, kā tas izskanēja publiski: "Mēs tikai aicinājām Latvijas Kara muzeja ekspertus izpētīt, kā šis simbols lietots un vai tas tika reglamentēts dokumentos. Tā, lai mēs varētu saviem iedzīvotājiem un ārvalstu viesiem izskaidrot, kas tas tāds ir un ko tas nozīmē." Muzejs lieliski tika ar savu uzdevumu galā, un nu publiski ir pieejams plašs skaidrojums, kurā akcentēts, ka šis simbols nav saistāms tikai ar leģionāru formastērpu. Turklāt Trešā reiha dokumentos nav reglamentēta tā izmantošana.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 6. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00