Latvijas Universitātei (LU) tika pievienota Banku augstskola (BA), Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU) – Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija (RTA) un Liepājas Universitāte (LiepU), kā arī Latvijas Jūras akadēmija, savukārt Rīgas Stradiņa universitātei – Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija. Augstskolu iekšējai konsolidācijai kopumā tika novirzīti 41,3 miljoni eiro, no tiem lielākā daļa – RTU.
LU fakultātes statuss
LU un BA apvienošanas mērķis bija ne tikai ārējā konsolidācija, bet arī iekšējās struktūras sakārtošana, kā arī lielāks atbalsts zinātnes attīstībai, Saeimas Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisijā uzsvēra LU administrācijas vadītājs Andris Sarnovičs. Viņš atgādināja, ka jau 2022. gada beigās notika sarunas starp LU un BA vadību un to padomēm par to, kādi būtu ieguvumi no plānotajām pārmaiņām, un ka starp abām augstskolām tika parakstīts nodomu protokols par virzību uz konsolidāciju. 2025. gada 31. augustā BA pilnībā tika iekļauta LU struktūrā kā akadēmiska iestāde – tai šobrīd ir fakultātes statuss, un to vada dekāna p. i. Līga Peiseniece (bijusī BA rektore). Vēl visi procesi nav noslēgušies – notiek studiju programmu dublēšanās izvērtēšana (tostarp Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes piedāvātās), darbs pie finanšu jautājumiem un attīstības un stratēģijas plāniem.
Viena no problēmām, ar kurām saskārās BA, – augstskola ir cieši saistīta ar industriju, un šai sadarbībai bija labi rezultāti. Tai pašā laikā zinātnes novērtējums neatbilda tām prasībām, ko bija izvirzījis Ministru kabinets, lai varētu pretendēt uz zinātnes bāzes finansējumu (2019. gada starptautiskajā zinātnisko institūciju izvērtējumā BA saņēma divas balles). Bija arī citas vājās vietas, tostarp resursu nepietiekamība, BA ieņēmumus veidoja gan maksas studenti, gan citi avoti (aptuveni puse uz pusi). Tikai 10% no studiju vietām bija valsts apmaksātas. Nepietiekama bija arī digitālo tehnoloģisko risinājumu ieviešana. Pie trūkumiem jāmin arī daļēji novecojusī augstskolas infrastruktūra, tostarp dienesta viesnīcas.
LU Institucionālās attīstības centra direktore Inga Šķendere norādīja, ka kopējais reorganizācijai piešķirtais finansējums bija aptuveni 19 miljoni eiro no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda līdzekļiem, no kuriem ap 7 miljoniem eiro bija atvēlēts BA.
Studentu skaits pieaug
Līdz ar BA pievienošanu LU tika reorganizētas fakultātes – no 13 izveidotas sešas. «Labā ziņa, ka apvienošanās process tika labi skaidrots un informācija sasniedza visas puses, tostarp studentus un studētgribētājus. Bija skaidrs vēstījums, ka BA turpinās pastāvēt un attīstīsies jomā, kurā tā ir spēcīga. Līdz ar to studentu skaits kāpa, nevis kritās,» teica A. Sarnovičs. Tam ir pierādījums: ja 2023. gadā BA bija 827 studenti, tad 2025. gada 1. oktobri studentu skaits bija 929 (no tiem ārvalstu studenti – 6%). Tāpat iezīmējas kāpums zinātnes attīstībā: realizēti vairāki doktorantūras un akadēmiskās karjeras granti, par 50% pieaudzis publikāciju skaits augstas raudzes izdevumos. Arī starptautiskajā zinātnisko institūciju vērtējumā eksperti atzīmējuši BA pētniecības jomas kvalitatīvu uzlabojumu.
Būtiski ir ieguldījumi infrastruktūrā, proti, 2024./2025. akadēmiskajā gadā LU no saviem līdzekļiem piešķīra papildu dotāciju 120 000 eiro apmērā BA infrastruktūras un dienesta viesnīcas apstākļu uzlabošanai. Šobrīd BA plāno palikt līdzšinējās telpās Skanstes rajonā, nevis LU Akadēmiskajā centrā Torņakalnā, taču nav izslēgts, ka ar laiku varētu pārcelties uz citu vietu, sacīja A. Sarnovičs.
Kā nākamie soļi plānoti: virzīt BA uz starptautisko biznesa skolu akreditāciju un kvalitātes izcilību; veicināt studiju un pētniecības internacionalizāciju; padziļināt sadarbību ar nozari; izveidot ilgtspējīgu finanšu modeli, mazinot atkarību no studiju maksas ieņēmumiem (šobrīd joprojām pamatā ir maksas studijas). Pašlaik tiek strādāts pie BA zīmola nomaiņas, bet līdz tam tiek izmantots līdzšinējais.
Vaicāts par ietekmi uz personālu, A. Sarnovičs atzina, ka vispārējā sadaļā tas pirms reorganizācijas bija lielāks. Tas ir saprotams, jo daudzas funkcijas pārņēma LU. Savukārt akadēmiskā personāla vairākums turpina darbu LU.
RTU lielā saimniecība
LiepU tika pievienota RTU 2024. gada 1. martā, atvēlot konsolidācijas procesam 10,8 miljonus eiro no ES fondiem, bet RTA tika iekļauta RTU sastāvā 2025. gada 1. aprīlī, izmantojot šim mērķim 7,8 miljonus eiro. Abas augstskolas šobrīd ir RTU struktūrvienības, LiepU nosaukums ir RTU Liepājas akadēmija, bet RTA – RTU Rēzeknes akadēmija, skaidroja RTU administratīvais direktors Juris Iļjins, piebilstot, ka vēl RTU tika pievienota Liepājas Jūras akadēmija un Jūrniecības koledža, bet kopā ar RTA – arī Austrumlatvijas Tehnoloģiju vidusskola. Nauda tika izlietota līdzīgi, kā tas bija LU un BA gadījumā – gan esošo programmu pilnveidei un integrācijai, gan jaunu izveidei, gan grantiem un informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmu iegādei, gan studiju un pētniecības aprīkojuma modernizēšanai. J. Iļjins uzsvēra, ka līdz ar reorganizāciju RTU tika papildināts ar jauniem virzieniem, viens no tiem – skolotāju sagatavošana. Gan Liepājā, gan Rēzeknē šīs programmas saglabātas, vienlaikus tās sinhronizējot, lai nepārklātos, kā arī stiprinot STEM jomu. Izstrādāta inovāciju stratēģija, iezīmēta mūžizglītības programmu attīstība. Abās struktūrvienībās izveidotas attīstības padomes.
J. Iļjins vērsa uzmanību uz vairākām problēmām: reorganizācijai līdzekļi tika piešķirti no ES fondiem, bet nav skaidrības par turpmāko finansējumu. Tāpat iezīmējas atalgojuma atšķirība starp reģioniem, līdz ar to jāmeklē iespējas, kā to vienādot ar darba samaksu Rīgā. Rēzeknes akadēmijā īsā laika posmā vajadzēja divreiz ieviest IT sistēmas: no iepriekš izmantotajām uz RTU platformu, pēc tam – uz SAP sistēmu. Bija jāpārņem abu akadēmiju saistības, tostarp kredītsaistības un tiesvedības, un tas nozīmē papildu tēriņus. Tāpat jāiegulda līdzekļi infrastruktūras objektu uzturēšanai un attīstībai. Klātesošie rosināja pēc iespējas ātrāk atrast Liepājas akadēmijai direktoru un nepazaudēt pedagoģijas programmas un pētniecību, it īpaši tas attiecas uz humanitāro jomu. Tika arī mudināts risināt dienesta viesnīcas jautājumu.