Uzņēmuma padomē ir Klāvs Vasks, Andris Liepiņš, Kaspars Ozoliņš un Larss Tūsens, un darbu padomē pametīs pirmie trīs no viņiem. Padomes darbu bija plānots vērtēt otrdien, 21.janvārī, sasauktajā "airBaltic" akcionāru sapulcē, taču tās priekšvakarā SM izplatīja paziņojumu par attiecību izbeigšanu.
Pušu vienošanās paredz, ka pašreizējā padome turpinās pildīt savus pienākumus līdz nākamajai akcionāru sapulcei 11.februārī, lai "nodrošinātu atbildīgu un organizētu uzņēmuma vadības pāreju". Februāra akcionāru sapulcē paredzēts ievēlēt padomi jaunā sastāvā.
Vienošanos par pilnvarojuma līguma izbeigšanu ir parakstījuši "airBaltic" padomes priekšsēdētājs Vasks un padomes locekļi Ozoliņš un Liepiņš.
"Sagaidu, ka nākamajās nedēļās tiks pabeigts stratēģiskā investora piesaistes process. No savas puses akcionārs ir veicis visas nepieciešamās juridiskās darbības, lai procesu sekmīgi noslēgtu. Pēc šī darījuma noslēgšanas "airBaltic" uzsāks nākamo attīstības fāzi, par ko atbildīga būs uzņēmuma jaunā padome," situāciju komentējis SM valsts sekretārs Andulis Židkovs.
Savukārt Vasks uzskata, ka aizejošais padomes sastāvs esot ieguldījis ievērojamu darbu, palīdzot sagatavot "airBaltic" nākamajam darba posmam, kura pirmais etaps noslēgšoties ar stratēģiskā investora ieguldījumu uzņēmuma kapitālā.
"Mūsu galvenais uzdevums ir bijis kapitāla piesaiste uzņēmuma biznesa plāna un tālākās izaugsmes nodrošināšanai. Padomes darbs ir nodrošinājis labas korporatīvās pārvaldības principu ievērošanu, nodrošinot caurspīdīgumu un visu iesaistīto pušu interešu aizsardzību. Akcionārs un padome ir veikusi visus nepieciešamos priekšdarbus, lai darījumu ar stratēģisko investoru varētu noslēgt," piebildis Vasks.
SM jau esot sākusi jaunas padomes atlases procesu, "lai turpinātu attīstīt sasniegto progresu un atbalstītu airBaltic stratēģiskos mērķus".
Informācija "airBaltic" mājaslapā liecina, ka Vasks kopš 2021.gada ir SIA "Tet" padomes priekšsēdētājs, bet no 2010.gada līdz 2023.gadam viņš strādāja bankā "Citadele", ieņemot padomes priekšsēdētāja un padomes locekļa amatus. Tāpat Vasks ieņēmis valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatus SIA "Latvijas garantiju aģentūra".
Liepiņš kopš 2019.gada ir padomes loceklis VAS "Latvijas dzelzceļš", bet kopš 2022.gada - padomes loceklis SIA "Rīgas nami". Pirms tam viņš bijis padomes loceklis AS "Latvenergo" un "airBaltic", kā arī padomes priekšsēdētājs Rīgas lidostā. No 2001.gada līdz 2014.gadam viņš bija Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks.
Savukārt Ozoliņš kopš 2019.gada ir valdes loceklis SIA "LVR Flote", kā arī viņš bijis VAS "Latvijas valsts meži" padomes loceklis un no 2013.gada līdz 2019.gadam bija valsts sekretārs Satiksmes ministrijā. Viņam ir ilggadīga pieredze vadošos amatos transporta nozarē, tostarp strādājot Ventspils brīvostas pārvaldē, Rīgas Brīvostas pārvaldē, "Latvijas dzelzceļā" un Rīgas lidostā.
Briškens iepriekš uzsvēris, ka "airBaltic" ir valstij stratēģiski nozīmīgs, eksportējošs uzņēmums, kas nes tiešu pienesumu ne tikai aviācijas nozarei, bet visai Latvijas ekonomikai. Lai uzņēmums turpinātu augt, tā vadība ir solījusi piesaistīt 300 miljonu eiro privātā kapitāla biznesa plāna realizācijai.
"Savi solījumi ir jāpilda un, ja apstākļi mainās, vienmēr jābūt skaidram plānam B. Padomes un, īpaši, tās priekšsēdētāja Vaska darbu vērtējam pēc rezultātiem, korektas un savlaicīgas komunikācijas un spējas vadīt uzņēmumu arī izaicinošos laikos," rakstīja Briškens.
"airBaltic" 2025.gadu sāka ar paziņojumu, ka šogad vasaras sezonā dzinēju apkopes kavēšanās dēļ, ko veic to ražotājs "Pratt & Whitney", aviokompānija pārtrauks lidojumus 19 maršrutos, kā arī samazinās reisu biežumu skaitu 21 maršrutā. Kopumā tiks atcelti 4670 lidojumu.
"airBaltic" vasaras sezonā atcels lidojumus 10 maršrutos no Rīgas - uz Aberdīnu, Belgradu, Klužu-Napoku, Erevānu, Gēteborgu, Mikonu, Prištinu, Žešuvu, Skopji un Stavangeru. Savukārt no Tallinas vasaras sezonā tiks atcelti lidojumi uz Dubrovniku un Hamburgu, no Viļņas - uz Dubrovniku, Ibisu, Rodu, Kišiņevu, Telavivu un Valensiju, bet no Tamperes - uz Rodu.
Pēc šī aviokompānijas paziņojuma Briškens sociālajos tīklos paziņoja, ka ir uzdots "airBaltic" padomei nekavējoties skaidrot reisu atcelšanas lēmuma pamatotību un ietekmi uz Latvijas savienojamību.
Vienlaikus Briškens pauda, ka "airBaltic" vadībai, tostarp Gausam un padomes priekšsēdētājam Vaskam ir pienākums realizēt savus solījumus par kapitāla piesaisti 300 miljonu eiro apmērā biznesa plāna realizācijai, kā arī nodrošināt to, lai "airBaltic" darbības atbilstu Latvijas valsts un pasažieru interesēm.
Tāpat ziņots, ka 2024.gada 30.augustā valdība slēgtajā daļā vienojās, ka "airBaltic" pamatkapitāls, gatavojoties akciju sākotnējam publiskajam piedāvājumam (IPO), tiks samazināts par 571,293 miljoniem eiro un tiks vienkāršota esošā uzņēmuma akciju struktūra, taču atbilstoši "Firmas.lv" datiem līdz šim izmaiņas joprojām nav veiktas.
Pamatkapitāla samazināšanas noteikumos teikts, ka "airBaltic" pamatkapitāls tiks samazināts līdz 25,179 miljoniem eiro.
Ziņots arī, ka Latvijas valdība 30.augustā sēdes slēgtajā daļā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" akciju IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.
Briškens iepriekš skaidroja, ka ar "airBaltic" stratēģisko investoru nenotiek sarunas par kontrolpaketes pārdošanu, bet par mazākuma paketes iegūšanu pirms IPO vai ejot uz IPO, kā arī, iespējams, līdzdalību IPO.
Neoficiāla informācija liecina, ka par "airBaltic" stratēģisko investoru varētu kļūt Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa", kas sākotnēji iegūtu aptuveni 10% akciju.
Briškens līdz šim oficiāli nav atklājis, vai potenciālais stratēģiskais investors ir "Lufthansa", kā arī, cik daudz "airBaltic" kapitāldaļu un par kādu summu investoram varētu pārdot. "Darbs turpinās. Ir jābūt abpusējai vienošanās, lai šādu informāciju izpaustu. Līdz ko darījuma dokumenti būs noslēgti, nekavējoties abas puses to komentēs," iepriekš teica ministrs.
"airBaltic" 2024.gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 13% vairāk nekā gadu iepriekš, un veica 47 000 lidojumu, kas ir par 7% vairāk nekā gadu iepriekš.
"airBaltic" auditētais apgrozījums 2023.gadā bija 664,289 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,2% vairāk nekā 2022.gadā, kā arī kompānija guva peļņu 33,852 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.
Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%.