Taču viņš piebilda, ka faktiskais darbības apjoms ir audzis par aptuveni 3%, savukārt pārējais pieaugums daļēji skaidrojams ar inflācijas pieaugumu, jo turpinājušas kāpt pārtikas cenu.
Vienlaikus pērn Latvijas ēdināšanas nozare nodokļos kopā ir samaksājusi apmēram 250 miljonus eiro, norādīja Jenzis.
Kopumā Latvijā ēdināšanas nozare joprojām nav atguvusies pēc Covid-19 pandēmijas, un nozīmīga problēma nozares attīstībā ir ārvalstu viesu mazais skaits, pauda Jenzis.
Viņš norādīja, ka ārvalstu viesu, kuri paliek Latvijas tūrisma mītnēs pa nakti, skaits joprojām par 25% atpaliek no pirmspandēmijas līmeņa.
Tāpat Jenzis minēja, ka ēdināšanas nozarē strādājošajiem vidējais atalgojums pārsniedz 1000 eiro, algu fondam kopš pirmspandēmijas perioda pieaugot par 43%, taču darbinieku ir par diviem līdz trim tūkstošiem mazāk, kas liecina par darbaspēka trūkumu. "Algu kāpums nav saistīts ar produktivitātes pieaugumu," viņš uzsvēra.
Viņš arī piebilda, ka aptuveni trīs ceturtdaļas nozares uzņēmumu atrodas Rīgā un Pierīgā, kas liecina par reģionālo disbalansu un zemāku cilvēku maksātspēju reģionos.
Pēc Jenža paustā, nozares uzņēmumu skaits turpina pakāpeniski samazināties, un sarucis arī lielo uzņēmumu skaits. "No Latvijas aizbrauc ne tikai nozares darbinieki, bet arī uzņēmēji, kas ir salīdzinoši jauna tendence," atzīmēja organizācijas prezidents.
Vienlaikus Jenzis minēja, ka ēdināšanas nozarē pērn bija neliels peļņas rādītāju uzlabojums, bet kopējā finanšu situācija joprojām ir "diezgan bēdīga".
"Pašu kapitāla īpatsvars ir salīdzinoši zems gan salīdzinājumā ar citām Latvijas nozarēm, gan salīdzinot ar ēdināšanas nozari Lietuvā un Igaunijā," uzsvēra Jenzis, norādot, ka Lietuvas ēdināšanas nozare šobrīd ir spēcīgāka, pateicoties ekonomikas izaugsmei un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās likmes ietekmei.
Jenzis atzīmēja, ka vairākas Eiropas Savienības valstis izvēlējās ieviest PVN samazināto likmi, lai stiprinātu uzņēmējus un nozari kopumā, taču Latvijā tālāk par sarunām nav tikusi.
Jenzis atzīmēja, ka negatīvu ietekmi uz nozari atstāj arī pieaugošais birokrātijas slogs un publiskās pārvaldes izdevumi. "Valstij ir steidzami jāsamazina publiskās pārvaldes izdevumi, tad atradīsies nauda gan ekonomikas izaugsmei, gan aizsardzībai," viņš uzsvēra.
LRB dibināta 2017.gada nogalē, lai aizsargātu Latvijas restorānus un palielinātu to konkurētspēju.