Pēdējo desmit gadu laikā ārvalstu studentu skaits Latvijā ir dubultojies, liecina IZM informācija. 2024.gadā Latvijas augstskolās studēja 11 542 ārvalstu studenti, no kuriem lielākā daļa mācījās Rīgas Stradiņa universitātē un Rīgas Tehniskajā universitātē - kopā gandrīz 6000 studentu. Vēl gandrīz 1500 studentu studēja Informācijas sistēmu un menedžmenta augstskolā.
No kopējā ārvalstu studentu skaita 72% ir trešo valstu pilsoņi, kas ir par 15 procentpunktiem vairāk nekā 2020.gadā. Aptuveni katrs ceturtais ārvalstu students Latvijā ir Indijas pilsonis, bet katrs desmitais ieradies no Uzbekistānas, liecina dati par situāciju pagājušajā rudenī.
Vidējais ārvalstu studentu atbirums Latvijā 2023./2024.gadā bija 37%, kas ir līdzīgs ar vietējo studentu atbirumu, piebilda Levada. Pilnīgai skaidrībai šobrīd trūkst pilnīgas informācijas par ārvalstu studentiem, kuri sākuši un pabeiguši studijas, jo Valsts izglītības informācijas sistēma sāka apkopot datus tikai 2018.gadā, un vairāki studenti ir ņēmuši akadēmiskos atvaļinājumus. Datu precizitāte katru gadu palielinās.
IZM pārstāve nenosauca, kurās Latvijas augstskolās ir lielākais ārvalstu studentu atbirums. Vienlaikus viņa atzina, ka "šīs dažas augstskolas" ministrijas redzeslokā nonākušas vairākkārt. Tad situāciju pārbauda Izglītības kvalitātes valsts dienests sadarbībā ar IZM.
Saskaņā ar Imigrācijas likumu augstskolām ir pienākums ziņot Valsts robežsardzei, ja ārvalstu students bez attaisnojuma neierodas uz studijām ilgāk par divām nedēļām. Ja studiju ilgums nepārsniedz trīs gadus, students var ņemt vienu akadēmisko atvaļinājumu, savukārt garākās studiju programmās - līdz diviem akadēmiskajiem atvaļinājumiem. Ārvalstu studenti drīkst mainīt studiju augstskolu ne vairāk kā divas reizes.
Levada norādīja, ka lielākā daļa augstskolu godprātīgi pilda likuma prasības. "Mēs uzticamies augstskolām. Absolūti lielākā daļa [ārvalstu studentu] ieradusies Latvijā ar mērķi studēt," viņa sacīja.
Viņa arī norādīja, ka šobrīd netiek regulēta studentu piesaistes aģentu izmantošana un kvalitāte. Ārvalstu studentu piesaistei jābūt caurspīdīgai, taču mēdz būt gadījumi, kad aģenti negodprātīgi mēģina "apiet sistēmu" un panākt, lai studentu uzņem augstskolā. Ārvalstu studentus un audzēkņus augstskolas var piesaistīt pēc saviem kvalitātes kritērijiem.
Lai veicinātu Latvijas mācību iestāžu uzaicinātāju atbildību un studijām Latvijā piesaistītu "patiesi ieinteresētus" ārvalstu studentus, IZM izstrādājusi rīcības plānu. Atbilstoši tam, plānots paaugstināt sekmju prasības ārvalstu studentu uzņemšanai, kā arī augstskolu akreditācijā pastiprināti pievērst uzmanību ārvalstu studentu jautājumam.
Ja augstskolai ir augsts vīzu atteikuma procents, tai varētu ierobežot tiesības uzņemt ārvalstu studentus. Ja netiek ziņots par eksmatrikulētiem studentiem, administratīvā atbildība varētu tikt prasīta no augstskolas rektora.
Tāpat plānots izstrādāt valsts augstākās izglītības internacionalizācijas stratēģiju, kā arī pārskatīt iespējas aicināt audzēkņus uz īsā cikla, vidējās profesionālās, neformālās izglītības un profesionālās pilnveides programmām.
Jautājumu par ārvalstu studentiem plānots risināt pakāpeniski, sacīja Levada, pieminot darbu pie Imigrācijas likuma pilnveides. "Kaut kādu daļu no prasībām mēs plānojam jau tur ieviest," viņa norādīja.