Sūdzībā norādīts, ka apstrīdētā norma esot pieņemta, neievērojot Saeimas kārtības rullī noteikto tiesību normu pieņemšanas kārtību, un tādēļ tā esot pretrunā ar Satversmes 64. un 65.pantu. Saeima, 2002.gadā pieņemot grozījumus Krimināllikuma, apstrīdēto normu neesot skatījusi nedz pirmajā, nedz otrajā lasījumā, jautājums par apstrīdētās normas iekļaušanu likumā neesot izskatīts atbildīgajā komisijā. Tādējādi apstrīdēto normu nevarot uzskatīt par likumu Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas un Satversmes izpratnē, un tiekot aizskartas Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 7.panta pirmās daļas pirmajā teikumā un Satversmes 92.panta otrajā teikumā noteiktās pamattiesības, ka ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu.
Saeima ir uzaicināta līdz 2008.gada 9.jūnijam iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.