Rūna esot ļoti mīļš un taktils suns, vienmēr grib būt pēc iespējas tuvāk saimniecei, bet vēl labprātāk – klēpī. "Apbrīnojami! Kādreiz, kad dzīvē ir trauksmaināks periods un, no rītiem mostoties, manī sāk raisīties trauksmainas domas par darbiem, ikdienas problēmām, Rūna tad uzreiz nāk mani samīļot – liek degunu pie kakla, priecīga vārtās blakus, neļauj šo satraukumu attīstīt. Man pašai tā ir fantastiska terapija. Esmu laimīga, ka man ir tāds suns," par savu septiņgadīgo Romanjas ūdenssuni Rūnu teic saimniece Tamāra Kabakova.
Savu sapņu mājdzīvnieku viņa pirmoreiz ieraudzījusi šīs šķirnes dzimtenē Itālijā, kur Romanjas ūdenssuņus sauc arī par lagotto – tur Tamāra kādreiz strādājusi kā brīvprātīgā SOS ciematā. Un reiz Venēcijas reģionā, Berici kalnos, kopā ar kādu vīru sastaptā, aitiņai līdzīgā suņa tēls nav pagaisis no domām ilgus gadus. Un, kad sapnis par kucēnu piepildīts (lai arī pirmais kopābūšanas laiks brīžiem sagādājis vilšanos), tagad abas ir nešķiramas, turklāt emocionāli dziedē un uzmundrina ne tikai viena otru, bet arī piedalās suņa asistētās nodarbībās. "Mēs vēl meklējam kanisterapijas virzienu, kurā abām tālāk strādāt," piebilst saimniece.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 27. decembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00