Brīzei un Breksim ikdienišķajā pastaigu vietā pie Babītes ezera dambja ir, kur ieskrieties un izskrieties, te stirnu vai lapsu ieraugot, te vēju vai putnus trenkājot. Mākslinieku Sandras Krastiņas un Edgara Vērpes ģimenē Breksim rit astotais gads. Viņš esot sapnī nosapņots suns. Savukārt Brīzi šurp atvedis karš Ukrainā. Abi suņi sader kā podiņš ar vāciņu: viens – pamatīgs pašpuika, otra – trauksmaina meiča ar trauslu dvēseli. Ja kāds šaubās, vai ģimenē vajag otru suni, Sandra un Edgars ir pārliecinājušies – vajag! "Šis tika iegādāts, lai es vairāk staigātu," Edgars rāda uz Breksi. Piecu sešu kilometru pastaiga saimniekiem tagad ir ikdiena, bet suņi – tie gan noskrienot trīstik.
Pirmais gads nebija vienkāršs
Pirms astoņiem gadiem, kad Sandra un Edgars nolēmuši ņemt suņuku, rūpīgi pētījuši Juglas dzīvnieku patversmē mītošo četrkājaino fotogrāfijas. "Noskatījām melnu sunīti. Pirms tam mums bija melns labradors – nodzīvoja skaistu mūžu, 13 gadus. Sazvanījāmies ar patversmi, nākamajā dienā jābrauc sunim pakaļ, un man nakts vidū parādījās sapnis – gar acīm noskrēja tāds smilškrāsas noskrandis suns. Aizbraucam uz patversmi, prasām to melno suni, mūs ved gar voljēriem. Izrādās, blakus melnajam sēž Breksis – tieši kā no mana sapņa! Viņš žēli nelūdzas kā filmās, sēž, vienu ķepu
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 11. aprīļa, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.60