Latvieši ir darbīga tauta. Tiesa, ne visi tiek pie sava veiksmīga uzņēmuma, jo ne visi spēj izturēt palaikam jūtamās mazā biznesa fiziskās un emocionālās grūtības, spriež Zelma Pīgožne. Pati viņa ir gan darbīga, gan izturīga un savā ādas apstrādes darbnīcā un veikaliņā Rēzeknē, kur ar zīmolu Zelma Kraft darina un tirgo ādas somas, makus, portfeļus un aksesuārus, saimnieko jau desmit gadu, apvienojot amatniecību un dizainu. Vienubrīd Zelmai gan nav paticis sevi saukt par amatnieci, taču, kad sapratusi, ka amatniecībā un dizainā balstīšanās uz ergonomiku, kvalitāti un lietošanas ērtumu ir kopīga, identitātes krīze pārgājusi.
Ģimenes kurpītēs
Amatniecība Zelmai ir gēnos. Viņas tētis Andris Kačkāns ir pieredzējis un plaši pazīstams kurpniekmeistars, kurš ģimenes uzņēmumā Kristāla kurpīte apāvis lielāko daļu Latvijas koristu un tautas deju dejotāju, izgatavo apavus arī teātriem, pašdarbniekiem Lietuvā un Igaunijā, kur šādu meistaru sāk pietrūkt, utt. Zelma stāsta, ka arī tālākos senčos bijuši kurpnieki. Viņas mamma aktīvi darbojas tautas lietišķās mākslas studijā Dzīpariņš, auž un ir pirtniece, un arī Zelmai ar abām māsām jau kopš bērnības patikuši dažādi rokdarbi. "Mēs katra esam uztaisījušas sev tautastērpu. Es sev esmu uzaudusi krāšņu XIV gs. arheoloģisko tērpu. Tam ir tāda forša amatniecības, roku darba, neatlaidības pievienotā vērtība," Zelma saka.
Profesijas izvēles ziņā vecāki neko nav uzspieduši. Zelma bērnībā bijusi ļoti aktīva, darbojusies skolēnu interešu centrā, gājusi uz visiem pulciņiem pēc kārtas, arī floristikā, kur 7. klasē izcīnījusi otro vietu Latvijas mēroga konkursā, uztaisot eglīti no cūku pupām. "Izkāpu no tradicionālā rāmja, kā ko taisīt. Tagad arī somās daudzus standartus pārkāpju." Pēc 9. klases Zelmai bija skaidrs, ka negribas palikt vienkārši vidusskolā. Meitenei patika māksla, apģērbs, un profesionālo skolu piedāvājumā viņa nosliecās par labu ādas apstrādei. Viņa jau zināja, ka tas ir specifisks materiāls, un saprata, ka padziļinātas zināšanas iegūs tieši izglītošanās procesā. Zelma pabeidza Rīgas Amatniecības vidusskolu (tagadējais Rīgas Mākslas un mediju tehnikums). Skolas pasniedzēji iedeva gan klasiskās bāzes kompetences, gan plašu, mūsdienīgu skatījumu, un Zelmai darbs ar ādu patika un padevās. "Procesā arī sapratu, ka neesmu gluži māksliniece, jo uzdevumus risinu konstruktīvi, kā matemātikā. Smejos, ka tagad arī somas konstruēju kā mājiņas," Zelma smaida.
Visu rakstu lasiet avīzes Dienapiektdienas, 4. aprīļa, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.60