Gleznotājas Laimas Puntules praktizētā abstrakcijas izzināšana, kas 90. gados bija atbrīvojošs un daudzsološs process, tagad ir ieguvusi lielāku noenkurojumu realitātē
Režisores Ināras Sluckas jauniestudējums Intīmās dzīves
Nacionālajā teātrī cenšas iekļauties tā dēvētajā gudrās
izklaides nišā, taču atduras pret autora liekvārdību un
situāciju paredzamību
Mākslinieka Jāņa Mitrēvica intensīvās, dažādu paralēlu tēlu
plūsmu pārsātinātās kompozīcijas šķiet precīzi izsakām to
kognitīvo pārslodzes un pārstimulācijas stāvokli, kādā atrodas mūsdienu cilvēks
Valmieras teātra izrāde Tu būsi mana! veidota kā
diezgan precīzu latviešu spēlfilmu citātu virtene,
taču pārāk neskaidrs ir iestudējuma mērķis un žanrs
Roalda Dobrovenska grāmata Manas demences
hronika ir darbs ar trīskārtēju nozīmi, turklāt šīs
trīs nozīmes nav hierarhiski izvietotas, bet gan
aktualizējas pamīšus
Apjomīgā Ainas Rendas romāna Pirmavots skatuves versijā Dailes teātrī risinās principu cīņa un sarežģīts
attiecību samezglojums, skarot arī mediju tematiku
Izrāde Atbalss Aija Nacionālajā teātrī ir režisora Regnāra
Vaivara otrais mēģinājums atklāt latviešu literatūras
femme fatale – Jāņa Jaunsudrabiņa Aijas – noslēpumaino
valdzinājumu
Dirty Deal Teatro iestudējums Svētvieta pieskaras tēmām, kuras ir saistītas ar dzīves jēgas meklējumiem un spriedzi, kas nomāc, cilvēkam nevēloties nodzīvot lieki nevienu likteņa atvēlēto mirkli
Dzejnieks Kārlis Vērdiņš ir ilgi strādājis, veidojot sava
liriskā "es" tēlu, kurš ir sastopams arī viņa jaunākajā
krājumā Nekas. Tas ir skumjš pasaules vērotājs,
kuram nekur īsti nav vietas
Valmieras teātra izrāde Mazais cilvēks, kas tapusi pēc Ēriha Kestnera romāna motīviem, valdzina gan ar cirka kā radošas un noslēpumainas vietas atmosfēru, gan ar atjautīgi atrisinātu galvenā varoņa eksistenci
Izstādi Ielu maldos. Pilsēta latviešu modernistu
vērojumā ir iespējams tvert gan lielās līnijās,
proti, eksponātu radītā kopiespaida līmenī, gan arī
sīki izpētot fotogrāfiju, skiču, dažādu izdevumu
un citu materiālu kolāžas
Ja kāds grib uzzināt, par ko un kā režisors Valters Sīlis
veido izrādes, viņa jauniestudējums Parasta pirmdiena
pateiks visu, – tā ir interese par neidealizētu sociālās
dzīves prozu
Latvijas Nacionālā teātra izrādes Ugunī veidotājus primāri interesē ekoteātra ideja, vizuālā dramaturģija un koncepts, ka pasaulē dominē ciešanas. Blaumanis šajā gadījumā ir izejmateriāls