Kad solītā desmitā stunda ir situsi, Anna Kalvi parādās uz
skatuves un sāk spēlēt instrumentālo ģitāras ievadu, mākoņos tīta.
Spēlējot šo skaņdarbu, kura nosaukums ir Rider To The Sea,
viņa nudien ierodas kā no pašām debesīm, uz skatuves palaistajiem
baltajiem dūmiem saplūstot ar mākoņiem nemainīgajā fona attēlā.
Pašmāju grupas Bērnības milicija nokļūšana uz
Palladium Rīga skatuves britu zvaigžņu Kaiser
Chiefs iesildītāju kārtā vien ir atzīmēšanas vērts notikums.
Nezinātāji tā arī palika neizpratnē, bet viņi bija lieliski un ļāva
raisīties fantāzijai, ka nākotnē uz šīs skatuves varētu notikt arī
regulāri labāko vietējo klubu grupu saieti, līdzīgi, kā kādreiz
bija Rozā peldbaseins Nākotnē vai Putnudiena
Limbažos.
Pārvietodamies ar kruķiem un ieģipsētu kāju, grupas Kaiser Chiefs solists Rikijs Vilsons, skatītāju ovācijām skanot, uzklibo uz skatuves, paklanās un… aizsviež kruķus pa gaisu, lai visu turpmāko koncertu lēkātu uz vienas veselās kājas, pilns neizsīkstošas enerģijas un dzīvesprieka. Tādu Kaiser Chiefs atceros no koncerta festivālā Pukkelpop Beļģijā gadā, kad grupas mūziķi pēkšņi bija kļuvuši par superzvaigznēm, pateicoties diviem hitiem.
Jaunās Palladium koncertzāles oficiālā atklāšana ar
grupas Iļģi un dīdžeju priekšnesumiem jau aizvadīta, arī
divi pirmie koncerti tajā izskanējuši, bet liela daļa Latvijas
mūzikas fanu uzskata, ka koncertzāle tā nopietni tiks iesvētīta
tieši ar britu grupas Kaiser Chiefs koncertu. Jo šī būs
pirmā patiešām aktuālā lielajos rokmūzikas festivālos pieprasīta
ārzemju grupa, kas spērusi soļus uz Palladium koncertzāles
skatuves dēļiem.
Jaunas vietas ir jāatklāj ar vērienu, un dziedātājs Džeimss Blants ir laba izvēle jaunas koncertzāles atklāšanai, kaut nebūt nav tas mākslinieks, kuru visvairāk šeit gaidītu paaudze, kas aizmieg un mostas ar bungādiņām piespiestām pleijeru austiņām. Jo mūzikas lielākie patērētāji, kuri speciāli koncertu dēļ dodas arī uz ārzemēm, paši atradīs ceļu uz pareizajiem koncertiem.
Manam Seiko ba(k)terijas, didam... Šī aktrises
Aurēlijas Anužītes ar šarmantu akcentu izdziedātā lībiešu meitenes
frāze no dueta ar Robertu Gobziņu Kaspara Rolšteina un Nebijušu
sajūtu restaurēšanas darbnīcas klasiķa Hardija Lediņa
konceptuāli ironiskajā elektroniskajā operā Rolštein on the
Beach laikam palikusi atmiņā katram, kurš to redzējis vai
dzirdējis.
Piektdien, 12. augustā, Dzintaru koncertzālē uzstāsies Krievijas grupa Ļeņingrad ar klasisko hitu programmu. Leģendārām grupām ir grūti pazust no skatuves uz visiem laikiem un palikt tikai ļaužu gaišajās atmiņās. Sanktpēterburgas grupa Ļeņingrad ar līderi Sergeju Šnurovu jeb Šnuru priekšgalā slavena ar saviem tekstiem, kuros virspusēji klausītāji sadzirdēs tikai lamuvārdus, alkoholisma un noziedzības propagandu, taču patiesībā tajos ir ironija par liekulības pilnajiem sabiedrības standartiem un dzīšanos pēc naudas.
Vai Laba daba var būt vēl labāka – lasiet Ulda Rudaka pārdomas par dzirdēto, redzēto, sajusto pagājušajā nedēļas nogalē viesojoties festivālā Laba daba.Pagājušā gada festivāla Laba Daba apmeklētājiem nebija šaubu, ka šogad uz Ratniekiem jābrauc atkal. Ne jau tikai tur gaidāmo koncertu, bet galvenokārt atmosfēras dēļ.
„Man vairāk nekā nav, kā tikai rokenrols. Man arī vairs nekā nevajag, varbūt vienīgi tevi…”, savā dziesmā dzied Rūsa- viena no omulīgajā Latvijas Universitātes atpūtas kompleksā Ratnieki šonedēļ gaidāmā festivāla Laba daba grupām.Nav šaubu, ka jebkura Latvijas festivāla galvenais trumpis, ja tā sarakstā nav katram tīnim zināmu ārzemju superzvaigžņu, ir labākās pašmāju grupas.
Uz lielāko daļu cilvēku popmūzikas vienmuļais plūdums iedarbojas nomierinoši vai pacilājoši, viena un tā pati dziesma nemainīgā aranžējumā var skanēt desmitiem reižu, un šī klausītāju daļa gatava to pašu klausīties vēl un vēl, savukārt kaut ko neierastu nepieņem. Visticamāk, pēc psihiatra apmeklējuma šie cilvēki tiktu atzīti par visveselākajiem, savukārt procentuāli nelielajai daļai, kuru ierastas lietas garlaiko un prasās pēc «neērtākas» mūzikas, kas sagādā pēc iespējas ekstrēmākus piedzīvojumus skaņu pasaulē, tiktu pierakstītas šādas tādas nestabilas psihes problēmas.
Liepājas pludmalē 22.un 23.jūljā pirmo reizi notiks festivāls Summer Sound, kurā piedalīsies vācu grupa Guano ApesIlgus gadus festivāls_ Baltic Beach Party _bija pieradinājis Liepājas pludmali un tās apciemotājus pie viena regulāra masu pasākuma. Šogad tas nenotiek, taču vieta nevar palikt tukša un ir radies jauns festivāls Summer Sound.
Katrai tautai ir komponisti, kuru sacerētās melodijas cilvēki
velk un dungo ne aicināti, ne lūgti. Latviešiem tāds ir Imants
Kalniņš, kura apgalvojumi, ka visas rokmūzikas pamatu pamats ir
Liverpūles strādnieku roks The Beatles izpildījumā, jau
kļuvuši tikpat leģendāri kā viņa dziesmas. Cēsu Pils parka estrādē
pēc neliela pārtraukuma atkal skanēs Imantdienas - festivāls, kurā
tiek pielūgta komponista daiļrade.
Ringo Stārs. Šī cilvēka
vārds un uzvārds izsaka visu. Viņš ir viens no komerciāli veiksmīgākās
un kritiķu visaugstāk novērtētās grupas populārās mūzikas vēsturē.
Kaut arī popularitātes ziņā vienmēr palicis ceturtais, taču
tik un tā – viņš ir viens no četriem Liverpūles puišiem, kurus
pazīst visa pasaule un kuru ierakstus lielos daudzumos ražo, pārdod
un patērē joprojām – vairāk nekā četrdesmit gadus pēc kvarteta
izjukšanas.
Kaut praktisku liecību par bungu un dūdu spēles tradīcijām Latvijā nav daudz, folkloras materiālos šo instrumentu spēlēšana minēta bieži, un grupa Auļi kopj šīs instrumentālās mūzikas tradīcijas mūsdienās. Pašlaik Auļi devušies koncertturnejā Etnotranss, kas tapusi sadarbībā ar rakstnieci Laimu Muktupāvelu, kura pratusi tekstu valodā iztulkot deviņu latvju vīru un vienas igauņu meitenes Lēnes Barbo spēlēto jaudīgo un nereti kareivīgo mūziku. Tuvākie koncerti - 21. maijā Liepājā un 22. maijā Jelgavā.
Grupas Dzelzs vilks jaunais starpžanru projekts – koncertizrāde Dzīvnieks pilsētā, kas notiks piektdien, 20. maijā, Vidzemes tirgus gaļas paviljonā. Dzīvnieks pilsētā ir topošā, šogad gaidāmā grupas albuma darba nosaukums. Materiāls pamatā esot par to, vai vairāk par dzīvnieku jāuzskata suns vai viņa saimnieks, kurš katru mēnesi maksā par sev atvēlēto dzīvojamo platību, siltumu, ūdeni, elektrību un gāzi.
Purvciema vai Pļavnieku daudzdzīvokļu namu masīvi ar krāsu aerosolu atstātiem uzrakstiem Depeche Mode vai DM uz sienām. Jaunas trolejbusu līnijas ar spožiem vadiem un mikrorajonu lielveikali ar rindām pēc visa dzīvei nepieciešamā. Pašmāju Jumpravas apdziedātie «dūcošie lifti», kas pacēlās, nospiežot ar sērkociņiem parasti sakausētās plastmasas pogas.
Nespēlēt tās divas dziesmas, kuras publika no mums gaida visvairāk, būtu sava veida iedomība, necieņa pret klausītājiem, kuri tās grib dzirdēt. Protams, ir tāda lieta kā apnikums, taču koncertos šīs dziesmas katru reizi dzīvo jaunu dzīvi, kuras sastāvdaļas vairs nav tikai notis, teksts un instrumentu spēlētās skaņas.
Pagājis pāris dienu, pirms laika vētra aizslaucījusi trokšņainos karuseļus no Esplanādes, bet klusums pie Raiņa pieminekļa vēl pacietīgi gaida, kad tam tiks dots vārds. Divas pirms vairākiem gadu desmitiem uz Padomju Savienības triecienlozungiem izrotātas rūpnīcas konveijeriem kopā saskrūvētas markas GAZ kravas automašīnas lūkojas katra savā virzienā.
Krievu rokmūzikas klasiķa un daudzu Latvijas klausītāju, arī mūziķu iedvesmotāja Borisa Grebenščikova jeb B. G. preses konferences parasti ir ne mazāk aizraujošas izrādes kā viņa koncerti. Šoreiz privilēģijas uzdot māksliniekam jautājumus būs ne tikai plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem vien, jo ikgadējais pavasara koncerts notiks kā radošais vakars, kura apmeklētājiem būs iespēja ne vien klausīties jaunākas un vecākas Grebenščikova akustiski izpildītas dziesmas, bet arī uzdot jautājumus un sagaidīt uz tiem atbildes.
Čūska – tas ir rāpulis. Garš un lokans. Tā pavisam lakoniski Ingus Baušķenieks saka par savu jauno soloalbumu, kas tapis pēdējo sešu gadu laikā. Pagājušajā gadā liels notikums Latvijas jaunā viļņa un regeja pionieru – viņa grupas Dzeltenie pastnieki dzīvē bija 1984. gada albuma Alise uzvedums festivālā Laba daba.
Viļa Lācīša debijas romāns _Stroika ar skatu uz Londonu _kļuvis tik populārs, ka sācis jau prasīties pēc iestudējuma uz skatuves. Latviešu viesstrādnieka gaitas Anglijā ir pietiekami aktuāla tēma, un par Stroiku atzinīgus vārdus saka ne vien dzimtenē palikušie, kurus papildus atsūtītajai naudai tomēr interesē arī aizbraukušo radu vai draugu likteņa aizkulises, bet arī kāda Londonas skvota iedzīvotāji, kuri, burtiski izrāvuši grāmatu cauri, atzina, ka tā uzrakstīta dzīvi un reālistiski.
Savulaik zviedru dueta Roxette popularitāte Latvijā bija tik milzīga, ka ikreiz, atskanot The Police dziesmai Roxanne, kas radusies krietni ātrāk par Roxette zvaigžņu stundu, ne vienam vien patika pajokot, ka tas ir Stinga veltījums grupai Roxette, jo visiem bija saspicēta dzirde no visām pusēm saklausīt tieši slavenā zviedru dueta nosaukumu.