Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Aktuāli
Rīgā +2 °C
Viegls lietus
Piektdiena, 10. janvāris
Tatjana, Dorisa

Magda Riekstiņa

Patlaban dominē tas, ko var definēt ar vārdu "bardaks". Intervija ar Māri Saukānu(30)

"Kultūras ministrija nav bijusi pietiekami atbildīga un pietiekami drosmīga, lai pieprasītu no valsts budžeta tik daudz naudas, cik nepieciešams, un tagad izmanto pat tādu argumentu, ka būvnieki tērē nodokļu maksātāju naudu, taču jāņem vērā, ka ne jau būvnieki izdomāja Nacionālās bibliotēkas projektu, un galu galā mēs, būvnieki, arī esam nodokļu maksātāji, mēs arī esam daļa no Latvijas sabiedrības," intervijā par tiesvedību starp Nacionālo būvkompāniju apvienību un Kultūras ministriju Magdai Riekstiņai stāsta apvienības padomes priekšsēdētājs Māris Saukāns.

Vai nāks par labu pilsētai?

Laiku pa laikam izskan pieļāvums, ka jau drīzumā Rīgā varētu ieviest tā dēvēto tūristu nodokli, kas būtu jāmaksā cilvēkiem, kuri uzturas Rīgas viesnīcās un citās tūristu mītnēs, piemēram, hosteļos. (Nesen par šo ieceri vēstīja sabiedriskā televīzija LTV.) Biežāk dzirdētā nodokļa likme ir viens eiro no ceļotāja par katru Rīgas tūristu mītnē pavadīto nakti.

Influenceru videi vajadzīgi iekšējie ētikas kritēriji(16)

"Būtu labi, ja influenceru vide tiktu sakārtota un īstenotu pašsakārtošanos. Es nedomāju, ka Latvijā ir vajadzīga influenceru sertifikācija, jo daudz būtiskāka ir pašregulācija," intervijā Magdai Riekstiņai pauž daudznozaru tehnoloģiju uzņēmuma Draugiem Group pārstāvis Jānis Palkavnieks.

Konkurenti vai draugi?(4)

Latvija ekonomikā ir viena no Lietuvas lielākajām konkurentēm, tiekoties ar Lietuvas iedzīvotājiem, teicis šīs valsts premjerministrs Sauļus Skvernelis, vēsta LETA/ LRT.LT un norāda, ka mūsu dienvidu kaimiņzemes valdības vadītājs šopavasar gaidāmajās vēlēšanās gatavojas kandidēt uz Lietuvas Valsts prezidenta amatu.

Visi vēlētāji nav vientiesīgi!(11)

Krievija vairs nav uzskatāma par Eiropas Savienības (ES) stratēģisko partneri, un "ES jābūt gatavai noteikt papildu sankcijas pret Krieviju, ja tā turpinās pārkāpt starptautiskās tiesības", teikts Eiropas Parlamenta (EP) pieņemtajā rezolūcijā, ko sagatavoja EP deputāte no Latvijas Sandra Kalniete. EP apstiprinājis ES Kiberdrošības sertifikācijas shēmu produktiem, procesiem un pakalpojumiem un paudis bažas par Ķīnas informācijas tehnoloģiju klātbūtni ES.

Konkurē tranzītceļi, nevis valstis(4)

Daudzi un dažādi ģeopolitiskie lēmumi pēdējā laikā tranzīta un transporta nozari ir ietekmējuši ļoti spēcīgi, daudz spēcīgāk nekā XXI gadsimta sākumā, uzskata Latvijas dzelzceļa prezidents Edvīns Bērziņš.

Banknotes, kartes, lietotnes(11)

Kategorisks skatījums uz ekonomiskajiem procesiem un primitīvs vērtējums "Izcili!", "Briesmīgi!" kategorijās raksturīgs populistiem daudzās ES dalībvalstīs un arī aiz ES robežām. Latvijā kategoriskums diemžēl ir arī skumjš padomju totalitārā režīma mantojums, kas izpaužas visdažādākajās jomās, pat saistībā ar tādu no vēstures tālu esošu tēmu kā bezskaidras naudas norēķinu – gan maksājumu karšu, gan viedtālruņa lietotņu, gan vēl citu – aizvien plašāku ienākšanu apritē. Domājot rietumnieciski un racionāli, bezskaidras naudas norēķinus nevajadzētu idealizēt, bet nevajadzētu arī dēmonizēt.

Rīgā tomēr viss nav slikti(3)

Aizdomu ēnas, kas kritušas pār uzņēmumiem, kas saistīti ar Rīgas pašvaldību, un pār dažām Rīgas domes amatpersonām, izraisījušas to, ka histēriskie vaimanātāji, kuri kultivē pārliecību "viss ir slikti", atraduši jaunu mērķi negāciju izpausmēm, proti, mūsu galvaspilsētu. Vaimanātāji rada iespaidu, ka Rīgas ielas ir bedrainas, mājas – grausti, kriminogēnā situācija – briesmīga, turklāt pārvietoties pa pilsētu traucē sastrēgumi, pašvaldības uzņēmumos iekārtojušies pašlabuma meklētāji, bet domē notiek politiskais teātris.

Nodokļu kaislības martā(4)

Sabiedrībā uzvirmojušas vētrainas emocijas par nepieciešamību piemaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) vai par IIN pārmaksu – kā nu kuram cilvēkam. Šīs vētrainās emocijas, kas gluži kā pavasara palu straume plūst no sociālajiem tīkliem, ne tikai ietver sajūsmu par IIN pārmaksu vai sašutumu par nepieciešamību piemaksāt IIN, bet arī atklāj vairākas risināmas problēmas.

Sapnis par Ķīnu izsapņots?(23)

Vēl nesen temats par to, ka Latvijai jāveido vērienīga ekonomiskā sadarbība ar Āzijas lielvalsti Ķīnu, bieži figurēja gan ministriju – it īpaši Satiksmes ministrijas un Ekonomikas ministrijas – gatavotajā informācijā, gan arī dažādu uzņēmumu preses relīzēs. Tika prognozēts – uz Rīgu brauks daudz tūristu no Ķīnas, šīs valsts kravas vilcieni regulāri ripos pa Latvijas dzelzceļa sliedēm, bet vilcienu atvestās tranzītkravas nodrošinās lielu darba apjomu Latvijas ostām, turklāt pārtikas ražošanas un citu nozaru uzņēmumi savu produkciju no mūsu valsts eksportēs tieši uz Ķīnu.

Valstiski svarīgie autobusi(7)

Eiropas Savienības (ES) mērogā aktualizēta starppilsētu autobusu tirgus atvēršana, un Eiropas Parlaments februāra vidū ir sagatavojis savu nostāju turpmākajām diskusijām par noteikumiem, kuri veicinātu konkurenci starppilsētu autobusu pārvadājumos. Jāpiebilst, ka iecerētā tirgus atvēršana attiecas uz iekšzemes maršrutiem katras ES dalībvalsts teritorijā. To, kāds būs normatīvais regulējums, kas definēs tirgus atvēršanu, rādīs laiks un līdz gala variantam vēl ejams tāls ceļš, taču pieļaujams, ka tiem uzņēmumiem, kuri veic pasažieru pārvadājumus ar maršrutu autobusiem, būs jārēķinās ar asāku konkurenci, bet arī pavērsies plašākas iespējas darboties visā ES.

Ar gaisa satiksmes popularitāti ir jārēķinās(2)

Latvijas transporta nozarē gaisa satiksmei ir būtiska loma. It īpaši svarīgs ir pasažieru pārvadājumu segments, jo aviobiznesa attīstība gan ļauj paplašināt darījumu braucienu un atpūtas ceļojumu piedāvājumu, gan veicina mūsu valsts starptautisko atpazīstamību pasaulē.

Pa sauszemes un jūras ceļiem

Ja Latvijas iedzīvotāji tālu galamērķu sasniegšanai bieži izvēlas gaisa satiksmi, tad dažos simtos kilometru mērāms ceļš, piemēram, no Rīgas līdz Tallinai vai Viļņai, nereti tiek veikts, izmantojot autotransportu.

Konkurenti pie banku stūra(2)

Nesen, raksturojot situāciju finanšu jomā, nodarbinātības eksperti Dienai izklāstīja, ka paralēli bankām aizvien būtiskāku lomu spēlē finanšu tehnoloģiju jeb FinTech uzņēmumi un citi inovatīvi projekti.

Bezkontakta karte un virtuālā saziņa ar banku(8)

Eiropas Savienības dalībvalstīs moderno tehnoloģiju ienākšana finanšu sektorā norit visai atšķirīgos tempos. Piemēram, Skandināvijas valsts Zviedrija jau ir kļuvusi starptautiski slavena ar to, ka tur sistemātiski tiek īstenota pāreja uz bezskaidras naudas norēķiniem, un gan valsts galvaspilsētā Stokholmā, gan citviet visai ierasta ir tāda situācija, ka samaksāt par pirkumu var ar maksājumu karti, bet maksāt skaidrā naudā ar zviedru kronu banknotēm un monētām vispār nav iespējams. Savukārt Dienvideiropā, piemēram, Portugālē, var gadīties piedzīvot pretēju situāciju – par pirkumu iespējams norēķināties vien skaidrā naudā ar eiro banknotēm un monētām, bet maksājumu kartes ne vienmēr un ne visur tiek pieņemtas.

Neiekrist maldinātāju slazdā(8)

Drīzumā – 25. maijā – gaidāmās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas parādīs, vai mūsu sabiedrība pārslimojusi aizraušanos ar populismu, kas 13. Saeimas vēlēšanās izpaudās ar sen nepieredzētu intensitāti. (Eksperti norāda, ka tik vērienīga uzticēšanās utopiskiem solījumiem nebija pieredzēta kopš 5. Saeimas vēlēšanām 1993. gadā.)

Eksperts: Patlaban kreditēšanas tirgus ir labi regulēts un caurspīdīgs(6)

"Bankas pēdējos gados ir daudz strādājušas gan pie atbildīgas kreditēšanas principiem, gan pie sabiedrības finanšu pratības veicināšanas. Kopumā patlaban kreditēšanas tirgus ir labi regulēts un caurspīdīgs," intervijā Magdai Riekstiņai pauž Swedbank Hipotekārās kreditēšanas atbalsta daļas vadītājs Baltijā Ainars Balcers.

Konkurence vai sadarbība?(1)

Valdības deklarācijā ir ietverta sadaļa Labākā biznesa vide Baltijas valstīs, un rodas iespaids, ka valdība nolēmusi panākt, lai ārvalstu investori, kuri prāto, kur Baltijā attīstīt savu biznesu, izvēlētos tieši mūsu valsti, nevis Lietuvu vai Igauniju.

Veikalu prestiža noriets?(4)

Nesen Rīgā topošā iepirkšanās centra Akropole pārstāvji uzsvēra, ka "vairums iedzīvotāju labprātāk iepērkas klātienē, nevis tiešsaistē". Savukārt e-komercijas zīmola NuKo.lv pārstāvis Rolands Dzenis pauda, ka "iepirkšanās interneta vidē kļūst arvien populārāka".

Nevis gadi, bet sasniegumi(1)

Līdz ar jaunu cilvēku ienākšanu politikā Latvijā šoziem intensīvi tiek apspriests tas, ka uz politiskās skatuves atrodas dažādas paaudzes. Spilgts piemērs tam ir 13. Saeima, jo, kā vēsta aģentūra LETA, ievēlēto deputātu vidējais vecums ir aptuveni 47 gadi, jaunākajam deputātam ievēlēšanas brīdī bija 26, bet vecākajam – 77 gadi.

Ir jānoskaidro patiesība(2)

Par to, ka Latvijas tautsaimniecības būtiska problēma ir ēnu ekonomika, un par to, ka biznesa pelēkais sektors jāsamazina, tika spriests jau tad, kad pašreizējais finanšu ministrs Jānis Reirs iepriekšējo reizi vadīja Finanšu ministriju, tātad 2014.–2016. gadā. To, ka, samazinot ēnu ekonomiku, varētu palielināt naudas daudzumu valsts budžetā, vairāki politiķi uzsvēra savā priekšvēlēšanu retorikā pirms 13. Saeimas vēlēšanām.

Kas veidos Latvijas tēlu?(4)

Latvijas tēls – "ja runājam par biznesa vidi – ir nekāds. Ja cilvēkiem citās Eiropas valstīs jautā, ar ko viņiem asociējas Latvijas uzņēmējdarbības vide, tad tipisks eiropietis teic, ka Latvijas tēls viņam ne ar ko neasociējas. Mūsu valsts politiķiem jādomā, kā to mainīt." Tā Dienai nesen sacīja uzņēmējs, a/s MADARA Cosmetics valdes loceklis Uldis Iltners. Tagad jaunā valdība savā deklarācijā ir apņēmusies: "Panāksim, ka ir vienots un pozitīvs tēls par Latviju kā vietu eksportējošiem uzņēmumiem."

No Latgales vai Ukrainas?(19)

Jaunās valdības deklarācijā ietverti visai optimistiski vārdi: "Panāksim, lai visi Latvijas darbspējīgie iedzīvotāji ir motivēti strādāt". Turpat tālāk arī lasāms: "Izvērtēsim imigrācijas politiku darbaspēka problēmu risināšanā".

Laukos uzņēmumus vajag(4)

Patlaban pie varas esošo politiķu iecerēs ir pavīdējusi ideja, ka Latvijā būtiski jāpalielina eksportējošo uzņēmumu skaits. Savukārt uzņēmēju vidē tiek sacīts, ka patiesībā ne vienmēr un ne visur Latvijā jauni biznesa projekti tiek sagaidīti ar sajūsmas saucieniem un aplausiem. Tā, piemēram, par vietējo iedzīvotāju iebildumiem pret vēja enerģijas parka veidošanu Zemgalē nesen Dienai stāstīja SIA Eolus valdes loceklis Gatis Galviņš, norādot, ka viņam ir zināmi vēl vairāki gadījumi, kad vietējo iedzīvotāju protesti pārvilkuši svītru dažādu nozaru uzņēmumu veidošanai lauku apvidos.

Reģionu pilsētas cer uz darījumu tūrismu

Lai Latvijas reģionu pilsētās attīstītos darījumu tūrisms, nepieciešamas konferencēm, kongresiem, semināriem, biznesa sarunām, dažādām profesionālas ievirzes diskusijām un citiem lietišķa rakstura pasākumiem piemērotas telpas.

Lai Latvijā strādātu vietējie(11)

Uzņēmēju balsis par to, ka Latvijas darba tirgus plašāk jāatver viesstrādniekiem, skan aizvien skaļāk, norādot, ka valstis, no kurām viesstrādnieki varētu ierasties, ir Ukraina un Baltkrievija. Taču izskan arī jautājums, kā Latvija no valsts, kuru darba vietu trūkuma dēļ atstāja daudzi iedzīvotāji, kļuvusi par valsti, kurā strādājošo trūkums ir tik akūts, ka jāaicina darbā cilvēki no citām zemēm?

Biznesa tūrists tērē ap 566 eiro dienā

Lai gan darījumu tūrisms mūsu valstī veiksmīgi attīstās, tomēr joprojām pastāv gadiem ilgi neatrisinātā problēma – Rīgā nav vērienīgām, starptautiskām konferencēm piemērotu telpu, turklāt šādu telpu nav arī citur Latvijā. To atzīst gan Ekonomikas ministrijas (EM), gan tūrisma nozares pārstāvji.

Mēs paši un mūsu politiķi(2)

Uzņēmējdarbības vidē tas, ka cilvēki sāk darboties jaunos biznesa virzienos, tiek vērtēts atzinīgi. Protams, ne vienmēr visas inovatīvās ieceres nes panākumus, taču pat tad, ja kādam uzņēmējam nepaveicās, viņu vērtē kā drosmīgu cilvēku, kurš nebaidās no izaicinājumiem. Arī, lai sāktu savu biznesu, ir jābūt gatavam doties pa nepazīstamiem ceļiem, jo neviena augstskola nesagatavo tam darbam, kas jāveic, veidojot savu uzņēmumu. Mūsu sabiedrība jau ir sapratusi, ka nekļūdās tikai tas, kas neko nedara, un ka uzņēmēja finansiālās neveiksmes un idejas, kuras nav izdevies īstenot, nedod iemeslu šo uzņēmēju nozākāt.

Kas notika, ja atteicās?(33)

Pagājušas vairākas nedēļas, kopš Latvijas Nacionālais arhīvs vietnē Kgb.arhivi.lv publicēja VDK aģentūras kartotēku, tautā dēvētu par "čekas maisu" saturu, un sabiedrībā uzbangojušās emocijas pamazām pierimst.