Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +2 °C
Apmācies
Piektdiena, 10. janvāris
Tatjana, Dorisa

Juris Tihonovs

Zelenskis brīdina par Krievijas naidīgajiem uzbrukumiem Ukrainai vēsturiskā nedēļā

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka šī būs "vēsturiska nedēļa" Ukrainai, kurā Eiropas Savienības valstu līderi samitā vienosies, vai piešķirt valstij ES kandidātes statusu. Tajā pašā laikā viņš arī brīdinājis, ka Krievija šajā nedēļā, visticamāk, intensificēs savus "naidīgos uzbrukumus".

Cenšas pārvērst Severodonecku par otru Mariupoli

Krievijas karaspēkam cenšoties nostiprināties Severodoneckas pilsētā Donbasā un turpinot intensīvas dzīvojamo rajonu un rūpniecības objektu apšaudes, palielinājušās bažas, ka krievu spēku ielenktā pilsēta var kļūt par otru Mariupoli, vēsta BBC.

Sāk Krievijas pasu dalīšanu Hersonā, Melitopolē

Ukrainas un Eiropas Savienības amatpersonas kritizējušas Krievijas varasiestāžu nedēļas nogalē sākto Krievijas pasu izsniegšanu okupētajos Hersonas un Zaporižjas apgabalos Ukrainā, vēsta UNIAN.

Kijivā nogādā Azovstaļ aizstāvju mirstīgās atliekas

Ukrainas galvaspilsētā Kijivā nogādāti no okupantu – Krievijas karaspēka – atgūto cīņās rūpnīcas Azovstaļ kompleksā Mariupolē dzīvību zaudējušo Ukrainas karavīru mirstīgās atliekas, atsaucoties uz Azovstaļ aizstāvju ģimeņu asociācijas paziņoto, vēsta UNIAN.

Briti sūtīs Ukrainai raķešsistēmas M270

Neraugoties uz Krievijas prezidenta Vladimira Putina nedēļas nogalē izteiktajiem brīdinājumiem rietumvalstīm atturēties no tālāka darbības rādiusa raķešiekārtu piegādēm Ukrainai, Apvienotā Karaliste paziņojusi, ka, tāpat kā ASV, sūtīs uz Ukrainu vidēja darbības rādiusa daudzstobru raķešsistēmas, vēsta BBC

Referendumā mazina prezidenta varu

Kazahstānas Centrālā vēlēšanu komiteja (CVK) paziņojusi, ka gandrīz 80% balsojušo svētdien notikušajā referendumā atbalstījuši konstitūcijas grozījumus, kas decentralizē lēmumu pieņemšanas sistēmu valstī un atņem bijušajam ilggadējam prezidentam Nursultanam Nazarbajevam īpašo "nācijas līdera" statusu, vēsta RFE/RL.

HIMARS sistēmas pastiprinās ukraiņu triecienus

Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs kritizējis ASV paziņojumu par daudzstobru raķešsistēmu HIMARS piegādāšanu Ukrainai kā tādu, kas palielina tiešas militārās sadursmes starp Krieviju un ASV risku. Viņš arī paziņoja, ka Kremlis netic Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska teiktajam, ka Ukraina neizmantos HIMARS uzbrukumiem Krievijas teritorijā, vēsta Meduza.io.

Dāņi lemj par iesaistīšanos ES kopējā aizsardzībā

Vēlētājiem Dānijā šodien referendumā jāizlemj, vaimainīt 30 gadus pastāvējušoizņēmumu, kas paredz valsts neiesaistīšanos Eiropas Savienības kopējā aizsardzības politikā. Svētdien publicētie aptaujas dati rāda, ka par izņēmuma atcelšanu gatavo balsot ap 65% no 4,3 miljoniem vēlētāju. Tomēr analītiķi ir uzmanīgi prognozēs, atgādinot, ka dāņi referendumos vairākkārt noraidījuši ciešāku integrāciju ES, vēsta Euractiv.com.

Viceprezidente aicina aizliegt uzbrukuma ieročus

ASV viceprezidente Kamala Herisa, apmeklējot masu apšaudes upura bēres nedēļas nogalē, aicinājusi aizliegt valstī automātiskos uzbrukuma ieročus, kas izmantoti arī šomēnes notikušajos neizprovocētajos slaktiņos, vēsta BBC.

"Savējos nepametam" neattiecina uz mirušajiem

Izrādījies, ka viens no Kremļa kara Ukrainā attaisnošanas propagandas saukļiem Svoih ņe brosajem! (Savējos nepametam!) nemaz nav tik visaptverošs, kā līdz šim pasniegts Krievijas medijos.

Ar diplomātisko ofensīvu Ķīna audzē ietekmi Klusā okeāna salu valstīs

Pieaugot ASV, Austrālijas un Japānas sadarbībai, lai ierobežotu Ķīnas ietekmes pieaugumu Āzijas un Klusā okeāna reģionā, Ķīna sākusi diplomātisku ofensīvu, lai pārvilinātu savā pusē Klusā okeāna salu valstis, noslēdzot ar tām drošības un ekonomiskās sadarbības vienošanos, vēsta Reuters.

Gūstekņu apmaiņu pieļauj vien pēc notiesāšanas

Krievija par priekšlaicīgām uzskata jebkādas sarunas par Mariupolē gūstā padevušos rūpnīcas Azovstaļ aizstāvju apmaiņu ar Ukrainā sagūstītajiem Krievijas karavīriem, paziņojusi augsta Krievijas Ārlietu ministrijas amatpersona, vēsta RIA Novosti.

Pēta Eiropā un Ziemeļamerikā konstatēto saslimšanu ar pērtiķu bakām

Veselības aizsardzības dienesti Ziemeļamerikā un Eiropā konstatējuši vairāku desmitu cilvēku saslimšanu ar pērtiķu bakām kopš maija sākuma. Tas radījis bažas, ka slimība, kas ir endēmiska atsevišķos Āfrikas reģionos, izplatās pasaulē, vēsta AFP. Eksperti gan uzsver, ka slimības plašākas izplatīšanās risks ir zems

Bažas par no Azovstaļ aizvesto karavīru likteni

Palielinājušās bažas un neskaidrība par to Azovstaļ rūpnīcu Mariupolē aizstāvējušo Ukrainas karavīru likteni, kuri pēdējo dienu laikā padevās okupantu karaspēkam un tika nogādāti Krievijas armijas kontrolētajā teritorijā.

ASV sekmīgi izmēģinājušas hiperskaņas ieroci

ASV Gaisa spēki paziņojuši, ka nedēļas nogalē sekmīgi veikuši hiperskaņas raķetes izmēģinājumu, vēsta CNN. Tas noticis apmēram mēnesi pēc tam, kad ASV Gaisa spēku vadība ASV Kongresa komitejā atzina, ka hiperskaņas ieroču izveides programmas realizācija kavējas "izmēģinājumu lidojumos konstatētu anomāliju dēļ".

Ziemeļkoreja atzīst, ka ar Covid-19 varētu būt saslimis vairāk nekā miljons cilvēku

Ziemeļkorejas valsts mediji paziņojuši, ka jau vairāk nekā miljons cilvēku ir saslimuši ar "drudzi", kas īstenībā nozīmē, ka viņi, visticamāk, slimo ar Covid-19, vēsta BBC. Ir arī paziņots, ka pēc saslimšanas ap 50 cilvēkiem ir zaudējuši dzīvību, taču nav iespējams konstatēt patiesos inficēšanās ar koronavīrusu apjomus, jo valstī ir ļoti ierobežotas iespējas veikt Covid-19 testēšanu.

Ziemeļkoreja paziņo par koronavīrusa omikrona paveida uzliesmojumu

Vienā no pasaules izolētākajām valstīm – Ziemeļkorejā – noteikts stingrs karantīnas režīms pēc tam, kad tās vadība oficiāli apstiprinājusi, ka konstatēta inficēšanās ar koronavīrusa omikrona paveidu galvaspilsētā Phenjanā, vēsta BBC.

Ķīna saniknota par kritiku tās Covid-19 politikai

Ķīnu saniknojuši Pasaules Veselības organizācijas vadītāja izteikumi, ka valsts politika Covid-19 izplatīšanas ierobežošanā nav ilgtspējīga, vēsta Reuters. Vakar PVO pārstāvju izteikumi tika izņemti no Ķīnas sociālo mediju platformām Weibo un WeChat, tos kritizēja Ķīnas Ārlietu ministrija.

Putins attaisno iebrukumu Ukrainā ar "Rietumu gatavoto agresiju"

Krievijas prezidents Vladimirs Putins runā Sarkanajā laukumā Maskavā militārajā parādē, kas veltīta PSRS uzvaras tā dēvētā Lielā Tēvijas kara 77. gadadienā, nav izziņojis vispārējo mobilizāciju vai oficiāli pieteicis karu Ukrainai, kā to pirms tam bija prognozējuši Rietumu un Ukrainas eksperti un mediji. Tā vietā viņš vakar atkārtojis savu retoriku par to, kā "Krievija deva apsteidzošu triecienu agresijai", ko pret to gatavojuši tās pretinieki, vēsta Meduza.io.

Krievi no sankcijām bēg uz Dubaiju

Dubaija Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) kļuvusi par jauno vietu, kuru līdz šim nepieredzētā skaitā izvēlas Krievijas bagātnieki un uzņēmēji, bēgot no starptautiskajām sankcijām, kas noteiktas Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ, ziņo BBC. 2022. gada pirmajos trīs mēnešos Krievijas pilsoņu iegādāto nekustamo īpašumu apjoms Dubaijā pieaudzis par 67%, vēsta Dubaijā bāzētā nekustamo īpašumu aģentūra Betterhomes.

Noplūdis projekts raisa politisku satricinājumu

Pamatīgu satricinājumu ASV un bažas par pilsoņu tiesību ierobežošanu izraisījis interneta medija Politico publiskotais ASV Augstākās tiesas (AT) lēmuma projekts, ar kuru, tā apstiprināšanas gadījumā, tiktu atcelts abortus legalizējošais 1973. gada AT spriedums lietā Ro pret Veidu

Izraēla pieprasa Krievijas ārlietu ministra atvainošanos

Sašutuma vētru Izraēlā izraisījis Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova izteiktais pieņēmums, ka Ādolfam Hitleram bijušas ebreju saknes. Izraēlas Ārlietu ministrija pirmdien izsaukusi Krievijas vēstnieku, lai paustu savu neapmierinātību, vēsta "Deutsche Welle".

Covid-19 traucējis vakcināciju pret citām slimībām

ANO aģentūras paudušas lielas bažas par inficēšanās ar masalām pieaugumu pasaulē šogad vismaz par 79% un brīdinājušas, ka šīs slimības, kas ekspertu vidū tiek dēvēta par "kanārijputniņu ogļraktuvēs", straujā izplatība var liecināt, ka tuvojas arī citu infekcijas slimību uzliesmojumi, ziņo AFP.

Twitter pārdošana Īlonam Maskam raisa arī bažas

Mikroblogošanas platformas Twitter valdes lēmums piekrist miljardiera Īlona Maska izteiktajam piedāvājumam iegādāties uzņēmumu par 44 miljardiem ASV dolāru izraisījis gan runas brīvības aizstāvju atzinību, gan bažas par to, ka kontroles mazināšana par tvītu saturu var veicināt naida runas un nepatiesas informācijas izplatīšanu, vēsta BBC. Darījums vēl jāapstiprina Twitter akcionāriem.