Spēles otrajā daļā Kanādas izlase nepiedeva nevienu Latvijas izlases kļūdu, pēc aizvadītās Pasaules kausa basketbolā cīņas atzina viens no Latvijas izlases balstiem Rolands Šmits.
Latvijas basketbola izlasei nozīmīgo Pasaules kausa uzvaru pret Franciju, kas garantēja vietu labāko sešpadsmitniekā, nebija laika svinēt, jo jau pirmdien vajadzēja sākt gatavoties duelim pret Kanādu. Kā sarunā ar Sporta Avīzi pauda iepriekšējā dueļa varonis Artūrs Žagars, cīņa ar Kanādu būs grūta, bet interesanta.
Latvijas basketbola izlases galvenais panākumu iemesls ir tas, ka spēlētāji ir ļoti vienoti un mīl spēlēt kopā, uzskata Latvijas basketbolu ļoti labi pazīstošais treneris Deivids Blats, kurš jau trīs gadus ir Kanādas izlases konsultants.
Tā kā Francijas izlase šajā spēlē nedrīkstēja zaudēt, Latvijai vajadzēja spēlēt pacietīgi un gaidīt, kamēr pretinieki beidzot sabruks, pēc lieliskās uzvaras Pasaules kausa spēlē svētdien sarunā ar Sporta Avīzi teica Latvijas valstsvienības spēlētājs Artūrs Kurucs.
Tik pārliecinoša Latvijas basketbola izlases uzvara Pasaules kausa debijas spēlē palīdzēs pārliecībai turnīra turpinājumā, pēc spēles sarunā ar Sporta Avīzi pauda valstsvienības spēlētājs Artūrs Strautiņš.
Arvien vairāk Latvijas basketbola fanu sasnieguši Indonēzijas galvaspilsētu Džakartu, kur jau piektdien mūsu nacionālā izlase aizvadīs savu debijas spēli Pasaules kausa finālturnīrā. Latvijas izlase ceturtdien aizvadīja pirmo treniņu spēļu hallē, bet šoreiz vairāk par pieredzēto ārpus basketbola.
Kļuvis par Latvijas Jaunatnes Basketbola līgas sava vecuma grupas vērtīgāko spēlētāju un jau bijis parādīties slavenajam Spānijas klubam Madrides Real, Markuss Jahovičs (13), tāpat kā visi viņa vienaudži, sapņo par augstiem mērķiem. Viņš ir basketbolists otrajā paaudzē un apņēmies, ka jau nākamgad cīņā viens pret vienu būs labāks par savu tēti.
Viņu kaitina salīdzinājums ar divkārtējo olimpisko čempionu Māri Štrombergu, jo viņa ir Veronika – unikāla un īpaša. BMX riteņbraucēja Veronika Monika Stūriška (17) strauji uzziedēja pērnvasar, kad, būdama pirmā gada juniore, dažās sacensībās brauca pat ātrāk nekā olimpiskā sporta veida elites grupas dāmas. Jaunā sportiste atzīst, ka mācīties vēl nepieciešams daudz, tomēr viņas apņēmība, spīdošās acis un attieksme ļauj cerēt, ka ar trenera Ģirta Kātiņa rokām var tikt noslīpēts spožs dimants.
Lai Latvijā samazinātos priekšlaicīga mirstība, bērniem un jauniešiem fiziskās aktivitātes jāiemīl jau skolas laikā, uzsver izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša. "Reizēm grūti iedomāties, ka, šodien investējot 10 vai 20 miljonu, pēc 5–6 gadiem mēs ietaupīsim 150 miljonu, ko nevajadzēs papildus ieguldīt dārgās izmeklēšanas metodēs, jo cilvēki būs veselīgāki," stāsta par sportu atbildīgā ministre, uzsverot, ka tieši bērnu un jauniešu fiziskā attīstība viņai ir prioritāte. Tomēr aizmirstas netiek arī citas jomas, un ministre sola strādāt, lai nozares finansējums turpmāk būtu ar skaidri pieaugošu tendenci.
Pirms deviņiem gadiem pirmais mēģinājums noorganizēt spīdveja Grand Prix seriālu Rīgā noslēdzās ar sāpīgu neveiksmi. Tomēr spīdveja gars galvaspilsētā nav zudis, un 12. augustā Biķernieku mototrekā beidzot satiksies visi pasaules labākie braucēji sporta veidā, kurā sportisti uz motocikliem bez bremzēm brauc pa ovālu, sasniedzot pat 120 kilometru stundā lielu ātrumu. Īso braucienu dēļ skatītājiem tribīnēs ne mirkli nav garlaicīgi.
Mūsdienās eksperti iesaka, ka trenēties vajag nevis daudz, bet gudri, tomēr Latvijas rekordists desmitcīņā Edgars Eriņš norāda, ka vieglatlētikas daudzcīņā šī stratēģija nedarbosies – lai kaut ko sasniegtu, šajā disciplīnā jātrenējas ļoti daudz, ieliekot pamatīgu fizisko bāzi. Tomēr tik apjomīga darba rezultātā rodas trauma pēc traumas, ar kurām viņš pats nepārtraukti saskāries gan sporta karjeras laikā, gan arī pašlaik, cenšoties sagatavoties sava mūža pēdējai desmitcīņai.
Pērn izcīnījusi otro vietu Baltijas čempionātā, Marta Gustiņa (11) ir viena no daudzsološākajām jaunās paaudzes Latvijas triatlonistēm. Kaut gan viņas sporta klubs jau pirms diviem gadiem beidza pastāvēt, pateicoties milzīgam gribasspēkam, sportiste turpina trenēties un izbauda, ka var apvienot trīs tik dažādas disciplīnas.
Kaut arī pēdējos gados Latvijas vieglatlētikā augstu rezultātu ziņā bijis pagrimums, jaunatnes čempionātos regulāri tiek gūtas godalgas un valda cerības, ka jau drīz elitē ienāks vairākas talantīgas dāmas. Trīssoļlēcēja Rūta Kate Lasmane (22) un daudzcīņniece Kristīne Blaževiča (21) starp šīm atlētēm izceļas ar to, ka ir augstākā līmeņa sportistes jau otrajā paaudzē, turklāt šovasar abas izcīnīja trešās vietas ASV koledžu čempionātā jeb NCAA.
Latvijas konkūra jātnieki šajā sezonā gūst plašus panākumus, ar patīkamu satraukumu gaidot tradicionālo Pasaules kausa posmu savās mājās, kas no 21. līdz 23. jūlijam notiks sporta centrā Kleisti. Turklāt nedēļu vēlāk no 28. līdz 30. jūlijam turpat risināsies Latvijā vēl nebijuša līmeņa sacensības jāšanas sporta iejādē. Ar gaidāmajiem jāšanas sporta svētkiem iepazīstina Latvijas Jātnieku federācijas preses dienesta vadītāja Kate Ansone.
Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) līdzšinējai vadībai bija aroganta attieksme pret saviem biedriem un to uzreiz pēc gaidāmajām vēlēšanām nepieciešams mainīt, izdevniecības "Dienas Bizness" kopā ar žurnālu "Sporta Avīze" organizētajā diskusijā otrdien teica LOK prezidenta amata kandidāts Jānis Buks.
Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidenta amatā vajadzētu stāties cilvēkam ar izpratni un spēju visus vienot un vienlaikus – kurš līdz šim nav bijis galveno sporta organizāciju vadībā, sarunā ar Intu Megni saka LOK izpildkomitejas loceklis Einars Fogelis.
Pērn Rafaela Nadala akadēmijas laukumā uzvarējusi turnīrā, kurā satikās Eiropas labākās U12 vecuma tenisistes, Keisija Bērziņa (12) šobrīd uzskatāma par vienu no talantīgākajām jaunajām spēlētājām mūsu kontinentā. Lai piepildītu sapni kļūt par Grand Slam sacensību čempioni, tenisam viņa velta visu savu laiku un kortos ir sastopama no agra rīta līdz vēlai pēcpusdienai.
Pēc 20 gadu darba organizācijā amatu atstājis Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Žoržs Tikmers. Pirmajā intervijā pēc šī lēmuma viņš dziļāk ieskatās Latvijas sporta sistēmā, secinot, ka finanšu trūkums rada ievērojamas problēmas, bet ir pārliecināts, ka ar precīzi tēmētām injekcijām situāciju būtu iespējams ievērojami uzlabot.
Mācības Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā ar nopietniem treniņiem apvieno jaunais hokejists Gustavs Spīgulis (15), kura galvenais nākotnes mērķis ir iegūt labu izglītību. Neskatoties uz rezultatīvo sniegumu, viņš nav pārliecināts, vai kļūs par profesionālu sportistu, tomēr neizslēdz iespēju, ka domas vēl mainīsies.
1988. gadā par pasaules sensāciju kļuva Jamaikas bobslejistu starts Kalgari olimpiskajās spēlēs, bet piecus gadus vēlāk kaut ko līdzīgu paveica arī Latvija, negaidīti kvalificējoties Pasaules kausa finālturnīram regbijā-7. Dodoties pirmajā ceļojumā uz rietumu pasauli, Latvijas izlasē bija gan sportisti, kuri apmaldījās viesnīcā, gan tādi, kas pēc ieturēšanās pie brokastu galda, kur iespējams ēst tik daudz, cik vien lien, pēcāk treniņā vēma.
"Es kā personība patlaban nevienu īpaši neinteresēju. Interese ir tikai par krēslu, ko ieņemu, un organizācijas resursiem," intervijā Intam Megnim saka Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Žoržs Tikmers, paziņojot, ka šodien atstāj savu amatu.
Būt otrajam latvietim, kurš virs galvas cēlis Stenlija kausu. Tieši tik ambiciozi mērķi ir jaunajam hokejistam Martinam Klaucānam (14). Izlaidis gandrīz pilnu sezonu traumu dēļ, viņš laukumā atgriezies ar papildu motivāciju kļūt vēl labākam un, lai to paveiktu, strādā praktiski katru dienu. Plašāk stāsta pats jaunais hokejists!
Savulaik viņš bijis viens no talantīgākajiem Latvijas sportistiem gan motokrosā, gan spīdvejā, bet pēc kārtējā smadzeņu satricinājuma gūšanas Artjomam Trofimovam karjeru nācās noslēgt nieka 20 gadu vecumā. Kaut gan viņš izcīnījis vairākas Eiropas čempionātu medaļas, daudziem daugavpilietis tomēr atmiņā paliks ar asinis stindzinošu lidojumu skatītāju tribīnēs, kas tikai laimīgas apstākļu sakritības dēļ bija bez traģiskām sekām.
Sapni par spēlēšanu Nacionālajā Hokeja līgā (NHL) viņš atmeta jau pirms gadiem desmit, kad nebija pat starp kandidātiem iekļūšanai Latvijas junioru izlasē. Tomēr šobrīd aizsargs Uvis Jānis Balinskis (26) ir noslēdzis līgumu ar Floridas Panthers sistēmu un nākamajā sezonā dosies pārbaudīt savus spēkus Ziemeļamerikā. Ventspilnieka piemērs pierāda, ka panākumus iespējams gūt arī tiem sportistiem, kuriem neviens vairs īpaši netic, bet viņi vienkārši ļoti mīl savu sporta veidu.
6. un 7. maijā Māra Štromberga BMX trasē Valmierā pulcēsies Eiropas spēcīgākie BMX riteņbraucēji, lai noskaidrotu Eiropas kausa 5. un 6. posma uzvarētājus, dalot arī olimpiskās atlases punktus. Sacensības palīdzēs gatavoties 2025. gadā turpat paredzētajam Eiropas čempionātam. Sīkāk stāsta Latvijas Riteņbraukšanas federācijas izpilddirektors Artis Ozols.
Viens no vizuāli iespaidīgākajiem sporta veidiem vasaras olimpisko spēļu programmā ir vingrošana uz batuta, atlētiem lidojot pat vairāk nekā desmit metru augstumā un tur izpildot apbrīnojamus trikus. Latvija līdz šim šajā sporta veidā nebija guvusi panākumus elites grupā, bet situācija mainījās februārī, kad vien 17 gadu vecā Darja Ovčaruka izcīnīja astoto vietu Pasaules kausa posmā. Jau šovasar sāksies atlase Parīzes olimpiskajām spēlēm un palīdzēt tai labāk sagatavoties martā Rīgā bija ieradies brits Pols Grīvss, kurš trenē vienu no pasaules vadošajām šī sporta veida atlētēm Brainiju Peidžu.
Kaut gan vēsturiski pastāv viedoklis, ka vieglatlētikas sprintā panākumus spēj gūt tikai melnādainie skrējēji, talantīgā Beāte Buka (14) uzskata, ka šāds pieņēmums ir aplams – daudz trenējoties un tiecoties uz saviem mērķiem, ātri skriet iespējams ikvienam. Neskatoties uz daudzajiem treniņiem, jaunā sprintere allaž atrod laiku zīmēšanai un ir ļoti priecīga, ka jau pavisam drīz viņas dzimtajā Kuldīgā tiks atklāts vieglatlētikas stadions. Vairāk par sevi stāsta pati Beāte!
Gadsimtu mijā daudzi Latvijas bērni vēlējās līdzināties atraktīvajam biatlonistam Jēkabam Nākumam, kurš bija viens no tā sauktā "lieliskā četrinieka" dalībniekiem. Ar smagiem šķēršļiem viņš saskāries visu mūžu, jo uzaudzis bērnu namā un arī pēc sporta karjeras ilgstoši nav spējis nostabilizēties. Tomēr tagad ceturto gadu Ješka strādā Ogres Biatlona klubā, kas jau kļuvusi par ilgāko darbavietu viņa mūžā, un izbauda gan pašu procesu, gan no audzēkņu vecākiem saņemto uzticību.