Paliatīvās aprūpes nodrošināšanā, it sevišķi Latvijas reģionos, nozīmīga loma ir ģimenes ārstiem, viņu sadarbībai ar medicīnas māsām un arī sociālo dienestu, skaidro Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece.
To pacientu skaits, kam nepieciešams saņemt paliatīvo aprūpi, ik gadu palielinās, it sevišķi onkoloģijas jomā, taču gan veselības aprūpes speciālisti, gan paši sirgstošie ir vienisprātis – sistēmai ir daudz nepilnību, bieži vien slimnieki nezina, kur vērsties pēc palīdzības, piemēram, spēcīgu sāpju gadījumā, lai tiktu pie speciālistiem, ir jāgaida garās rindās, bet neārstējami slimo pacientu aprūpe bieži vien gulstas uz tuvinieku pleciem, trūkst arī darbinieku – gan ārstu, gan medmāsu.
Ziemassvētku sezonā mandarīni daudziem kļuvuši par neatņemamu svētku smaržu un garšu, arī mundrumam un imunitātes stiprināšanai pa glāzei apelsīnu vai greipfrūtu sulas dienā nāks tikai par labu. Vārdu sakot, ziema ir īstais laiks, kad mūsu platuma grādos baudīt citrusaugļus. Spirdzinoša un mājīga ir ne tikai garša, bet arī smarža, un no citrusaugļu miziņām iespējams izgatavot jaukus svētku dekorus.
Svētku laiku gribas pastiept garāku, un gatavošanās tiem, kā arī telpu dekorēšana ir viens no veidiem, kā to izdarīt. Neatņemama svētku sastāvdaļa ir egles rotāšana. Vienkāršākais veids, kā tikt pie sava svētku kociņa, ir doties uz kādu no a/s Latvijas valsts meži teritorijām, iepriekš iepazīstoties ar noteikumiem, izvēloties egli, un nocirst nolūkoto eglīti. Taču jārēķinās, ka šādas egles mūžs būs samērā īss – arī tad, ja egli turēsiet ūdenī, tā sāks birt.
Tas, ka jauniešiem laukos nav perspektīvas, ir mīts, uzsver bioloģiskās saimniecības īpašnieks
Kārlis Mieriņš. Viņš ar ģimeni saimnieko Viļakas novadā, kur deviņdesmitajos gados vecāki par privatizācijas sertifikātiem iegādājušies zemi un sākuši attīstīt piena lopkopību. Kārlis īpašumu savā ziņā pārņēmis 2015. gadā, un nu viņa gādībā ir 90 hektāru zemes, 81 liellopa ganāmpulks un lieli plāni nākotnei.
Pirmā Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija savu darbību sāka 1861. gādā. Laika gaitā gan stacijas ēka, gan sliežu ceļi vairākkārt piedzīvojuši būtiskas pārmaiņas, līdz ieguvuši tādu veidolu, kādu mēs to pazīstam šodien.
Pateicoties savlaicīgas diagnostikas pieejamībai, zaļajam koridoram un iedzīvotāju informētībai par onkoloģiskajām saslimšanām, to cilvēku skaits, kas uzsāk ārstēšanos no onkoloģiskajām slimībām, pēdējo gadu laikā ir būtiski palielinājies. Mediķi joprojām mudina iedzīvotājus savai veselībai pievērst nopietnāku uzmanību, jo vēzis lielākoties ir veiksmīgāk ārstējams, ja tiek diagnosticēts tā agrīnajās stadijās, taču ārstu aprūpē nonāk dažādi pacienti – gan tādi, kas atveseļosies, gan ar ielaistām slimībām. Nelūgts, bet nereti nenovēršamas onkoloģisko slimību un dažkārt arī ārstēšanas procesa pavadonis ir sāpes, kas var piemeklēt jebkurā posmā. Sāpēm var būt dažāds raksturs un intensitāte, taču, pateicoties mūsdienīgiem medikamentiem, no tām iespējams atbrīvoties.
Skolēnu ziemas brīvlaiks tuvojas un der jau laikus salpānot, kā to pavadīt interesanti un lietderīgi. Vēstures mīļotājiem vērts doties ciemos uz kaimiņzemi, izveidojot garāku maršrutu vai veltot vismaz dienu kādā nedēļas nogalē, jo Igaunijas dienvidos, tikai divarpus stundu brauciena attālumā no Valmieras un 45 minūšu brauciena attālumā no latviešiem jau iecienītā, Baltijā lielākā, zinātnes centra Ahhaa un studentu pilsētas Tartu, atrodas Palamuses muzejs.
Tā vietā, lai pirktu dārgas rotaļlietas, mēģiniet ierosināt radošas nodarbes, pašiem izgatavojot spēļu priekšmetus no mājās esošiem vai dabā atrodamiem materiāliem.
"Paliatīvā aprūpe ir nepieciešama vairākiem tūkstošiem pacientu ik gadu, un šī pakalpojuma pieejamība ir steidzami jārisina," laikrakstam Diena pauž Vilnis Sosārs - Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Onkoloģijas centra Paliatīvās aprūpes nodaļas vadītājs, onkologs ķīmijterapeits, algologs.
Smagas, nedziedināmas slimības, sāpes un ciešanas nav tēmas, par kurām viegli runāt, un piedzīvoto slimnieki un viņu tuvinieki lielākoties patur pie sevis. Nevienam nav noslēpums, ka Latvijas veselības aprūpes sistēmā robu netrūkst, taču ir nozares, kur tie pacientus ietekmē īpaši smagi. Viena no tādām ir paliatīvā aprūpe.
Dzelzceļa nozarē senākā profesija, kas savu aktualitāti nav zaudējusi arī mūsdienās, ir ceļa meistars. Sliežu un tiltu apsekošana, pārbrauktuvju pārbaudes, remontdarbu plānošana, darba drošības organizēšana - šīs un vēl daudzas citas lietas ir ceļa meistara pārraudzībā, lai radītu drošus apstākļus pasažieru un kravu pārvadāšanai.
Sporta veidu un nodarbību klāsts ir plašs, un ikviens, kurš vēlas izkustēties, domājot par savu veselību un labsajūtu, var atrast ko piemērotu. Taču viena un tā paša sporta veida izpildījums, nodarbību formāts var ievērojami atšķirties atkarībā no tā, kā šīs aktivitātes ir organizējis konkrētais treneris. Sporta nozares speciālisti atzīst: gan no trenera kvalifikācijas, gan spējas saprasties ar klientiem ir atkarīgi viņu rezultāti – vienalga, vai tie būtu sportiskie sasniegumi, ķermeņa formas veidošana vai svara nomešana.
Interneta tehnoloģijām un informācijas aprites tīkliem ir neaptverami milzīgs un joprojām neprognozējams attīstības potenciāls. Tas padara pasauli arvien pieejamāku un rada iespējas vadīt projektus teju no jebkuras vietas uz zemeslodes, galvenais nokomplektēt labu darbinieku komandu. "Vēlme arvien iemācīties ko jaunu, atvērtība idejām un pieredzei, entuziasms, jauneklīga domāšana, spēja iet līdzi laikam ir īpašības, ko darbiniekos vērtēju visaugstāk," uzsver Gustavs Upmanis, interneta platformu Kurp es? un Visas iespējas vadītājs.
Tāpat kā cilvēkiem ziemas sezonā biežāk nekā vasarā mēdz būt veselības problēmas, ko izraisa laikapstākļi, saules trūkums, nepilnvērtīgs uzturs, pazeminot imunitāti, arī lielākajai daļai istabas augu rudens un ziemas periods ir izaicinājums to labsajūtai un veselībai. Ir augi, kas gaismas trūkuma dēļ mēdz dzeltēt, nīkuļot, birdināt lapas.
Arī ziemā dārzs var būt skaists. Galvenais, lai tas ir sakopts, taču rūpīgs dārzkopis var ieviest šo to tieši ziemai raksturīgu, kas priecēs acis arī sezonā, kad zaļošana un ziedēšana ir pierimusi.
