Amerikāņu ērģelnieks Brets Valiants solo koncertā Ventspils koncertzālē Latvija 31. oktobrī plkst. 20 veidos oriģinālu skaņu celiņu XX gadsimta sākuma šausmu kino klasikai – Frīdriha Vilhelma Mūrnava mēmajai filmai Nosferatu.
Diriģente Laura Leontjeva, komponists Uģis Prauliņš un Saulkrastu koris Anima kopā ar domubiedriem radījuši koncertprogrammu Līvu sasaukšanās, kuru noklausīties varēs koncertzālē Cēsis trešdien, 30. oktobrī, plkst. 20. Programmas vadmotīvs ir nemateriālā kultūras mantojuma apzināšana, saglabāšana un popularizēšana un tā mūsdienīga interpretācija, atzīmējot UNESCO izsludināto Pirmiedzīvotāju valodu gadu un aicinot apzināties savas dziļās un nepieradinātās saknes.
Kā dalība korī, deju kolektīvā, amatierkolektīvā, folkloras kopā, rokdarbu vai līnijdeju pulciņā attīsta paša dalībnieka prasmes un personību, un vai tā spēj būtiski ietekmēt sabiedrības kvalitāti? Vai radošā darbošanās palīdz cilvēkiem kļūt labākiem? Varbūt pat glābj viņus, pasargājot no truluma un maldu ceļiem sociāli nelabvēlīgā vidē, iedrošinot un parādot, ka ir arī cita – radoši un sociāli piepildīta dzīve? Un vai galvenais vērtību mērs ir sacensība tiecībā uz izcilību un iekļaušanās Dziesmu un Deju svētkos, kas ir vistiešākajā veidā atkarīga no izvērtējuma skatē?
Mūsdienās brīžiem arī hokejs un Eirovīzija izceļ identitāti un liek priecāties, uzsver etnomuzikologs Valdis Muktupāvels, runājot arī par to, cik atvērti ir Dziesmu svētki un kāpēc arī ekonomikā radošums ir svarīgs.
Jau piekto rudeni mājīgajā, ar īpašu akustiku apveltītajā Latvijas Radio 1. studijā un greznajā kinoteātra Splendid Palace zālē notiks koncertu un meistarklašu sērija Art of Riga Jazz. Tā domāta tiem, kuri gatavi jaunatklāsmei, tiekoties ar izciliem pasaules līmeņa māksliniekiem, kuri Latvijā līdz šim nav dzirdēti un iet mūzikā savu atšķirīgu ceļu, veidojot džeza nākotni.
"Jaunās mūzikas festivāls Arēna aicina uz astoņiem koncertiem, kuru galvenais fokuss ir kolorīta kamermūzika. Laikmetīgās mūzikas skaņas tiks izvilinātas no gan no klavesīna, gan stīgu kvarteta, arfas, blokflautas, rakstāmmašīnas, runātā vārda, elektronikas un pat no dārzeņiem," stāsta šī festivāla direktore Antra Dreģe, kura arī ar pašas vadīto vokālo grupu Putni ir viena no aktīvākajām jaunās mūzikas interpretēm.
Klāt ikgadējais, nu jau septītais Rīgas A Cappella festivāls, kurš mums rāda a cappella dziedāšanas tradīciju kā mūsdienīgu un ļoti interesantu mākslas veidu, veidojot jaunu identitāti vokālās mūzikas kustībai Latvijā. Festivāls no 17. līdz 20. oktobrim piedāvās gan pasaules meistaru, gan mūsu jauno talantu sniegumu.
Baltijas Asamblejas 2019. gada balva mākslā piešķirta diriģentam Normundam Šnē par sniegumu koncertā par godu Baltijas valstu simtgadei, kuru kopā ar orķestri Sinfonietta Rīga un Tallinas kamerorķestri viņš sniedza pagājušā gada 23. augustā Baltijas jūras festivālā Stokholmā, atskaņojot Bēlas Bartoka, Bohuslava Martinū, Erki Svena Tīra un Pētera Vaska darbus.
LNSO pirmie sezonas koncerti apliecina orķestra labo māksliniecisko formu un pārsteidz ar atklājumiem sadarbībā ar vijolnieku Franku Pēteru Cimmermani un diriģentu Tadeušu Voicehovski.
Rudens kamermūzikas festivālā, ko ik gadu organizē VSIA Latvijas koncerti un kura patrons ir komponists Pēteris Vasks, skanēs izcila kamermūzika pasaulslavenu mūziķu izpildījumā. No 9. līdz 20. oktobrim Rīgā, Talsos, Daugavpilī un Jūrmalā klausītājus gaida tikšanās ar pasaulslavenajiem kamermūzikas ansambļiem Quatuor Modigliani un Ensemble Raro, ar spožiem solistiem – franču čellistu Žanu Gijēnu Keirasu un britu vijolnieku Tomasu Gūldu, kā arī ar jauno Latvijas pianisma zvaigzni Daumantu Liepiņu un kamerorķestri Sinfonietta Rīga.
Rūmenes muiža Kandavā, atzīmējot tās kompleksa atjaunošanas desmit gadu jubileju, ir atklājusi jaunu kultūras un svinību telpu Kūts. Muižas 3000 kvadrātmetru lielā laukakmeņu kūts, kas celta 1913. gadā, tagad piedzīvo otro elpu, un nule aizvadītajā sestdienā tajā jau notika pirmais koncerts. Tiem, kuri šaubās, vai kultūra un kūts ir jēdzieni, kas sader kopā, arhitekte Zaiga Gaile atgādina, ka kūtī ir dzīvība, no tās nāk auglība un arī Jēzus Kristus ir dzimis kūtiņā, nevis pilī.
"Ja kāds jums teiks, ka esmu miris, tad neticiet!" Šādi, 2010. gada rudenī Rīgas lidostā atvadoties no Valsts akadēmiskā kora Latvija pārstāvjiem, piekodinājis gruzīnu komponists Gija Kančeli, viens no lielākajiem XX un XXI gadsimta pasaules mūzikas ģēnijiem. Toreiz viņš tā teicis pēc tam, kad, ieradies uz savas 75. jubilejas koncertiem Rīgā, sākumā bija noticējis internetā izplatītajām baumām par viņa tuva drauga, režisora Georgija Danelijas (1930–2019) nāvi, bet nākamajā dienā uzzinājis, ka tā, par laimi, nav patiesība. Taču šoruden, 2. oktobrī, pats Gija Kančeli pēc ilgas cīņas ar slimību devies mūžībā 84 gadu vecumā un sestdien jau apbedīts dzimtajā Tbilisi.
Diriģenta Kaspara Putniņa izcilais radošais ieguldījums, strādājot ar Igaunijas Filharmonijas kamerkori, novērtēts ar Igaunijas Kultūrkapitāla gada prēmiju mūzikā. Tā viņam tika pasniegta par atdevīgu darbu Igaunijas mūzikas kultūrā. Svinīgā apbalvošanas ceremonija notika tieši Starptautiskajā mūzikas dienā, 1. oktobrī, Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmijas jaunajā koncertzālē. Igaunijas Kultūrkapitāla mūzikas nozares gada prēmija par izcilu sniegumu iedibināta 2002. gadā un kopš tā laika ir ikgadēja. Šogad tika piešķirtas 10 prēmijas (katra – 5000 eiro) un speciāli veidots mākslas darbs – zeltaini zilgani mirdzoša bumba, kas laureātu rokās atmirdzēja kā miniatūra zemeslode.
Ir jābūt bagātīgai garīgajai dzīvei un stiprai pārliecībai, ko tu gribi dot. 24 gadus vecais pianists Daumants Liepiņš jau ir viens no spožākajiem jaunajiem pianisma talantiem pasaulē.
Imanta Kalniņa operas Spēlēju, dancoju jauniestudējumā režisore Laura Groza-Ķibere pierāda, ka ir iespējams pārliecinoši apvienot simbolisko un sadzīvisko.
Ar koncertu un jaunā albuma Pašu auklētie prezentāciju Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē 3. oktobrī plkst. 19.00 orķestris Rīga atklās 2019./2020. gada koncertsezonu. Pie pults būs orķestra mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Valdis Butāns, piedalīsies solistes Sonora Vaice un Ilona Bagele, aktrise Zane Jančevska un stāstniece, mūzikas žurnāliste Liene Jakovļeva.
"Nebijis pavērsiens – jauna formāta koncerti, kuros būs iespēja ne vien klausīties un izjust mūziku, bet arī tikties ar māksliniekiem un, baudot glāzi vīna, dalīties savos mūzikas iespaidos. Šeit valdīs mūzikas salona gaisotne, kurā visi jutīsies gaidīti savējie," pianiste un mūzikas producente, Hermaņa Brauna fonda (HBF) direktore Inna Davidova aicina uz jaunās koncertzāles Artissimo atklāšanu.
"Vieta, kur valda supergarlaicība, manuprāt, ir reāla elle!" – režisore Laura Groza-Ķibere radījusi Imanta Kalniņa operas Spēlēju, dancoju jaunuzvedumu
Pie Latvijas–Lietuvas robežas gleznainās Mēmeles krastos Vecumnieku novada Kurmenē ar pacilājošu koncertu svētdien, 6. oktobrī, plkst. 12 Renārs Kaupers, Kaspars Zemītis, Marts Kristiāns Kalniņš, Putnu balle un Jānis Miltiņš aizsāks Kurmenes katoļu baznīcas atjaunotei veltītu labdarības akciju.
Katastrofāli – tas ir īstais vārds, lai aprakstītu stāvokli Lielajā ģildē, saka Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) valdes locekle Indra Lūkina. Pirms dažām dienām kļuva zināms, ka, pārdalot iepriekš jaunās koncertzāles pamatu stiprināšanai paredzētos Eiropas fondu līdzekļus, Ministru kabinets lēmis 5,5 miljonus eiro novirzīt orķestra pašreizējās mājvietas – Lielās ģildes – remontam.
Liepājas simfoniskais orķestris (LSO) sava galvenā diriģenta Gintara Rinkeviča vadībā atklās jauno koncertsezonu ar patiesi vērienīgu notikumu. Liepājas koncertzālē Lielais dzintars sestdien, 21. septembrī, plkst. 18.00 skanēs Gustava Mālera grandiozā Otrā simfonija, kuras atskaņošanai nepieciešams paplašināts orķestra sastāvs. Ne tikai uz skatuves, bet arī aiz tās, lai panāktu telpiskas perspektīvas efektu, atradīsies 130 orķestra mūziķu un koris. Skanēs ērģeles un divu sieviešu balsu solo.
Armēņu Apustuliskās baznīcas leģendārā priestera un izcilā komponista Komitasa Vardapeta (1869–1935) Liturģiju, kas oriģinālā rakstīta vīru korim, pilnā apjomā speciāli veidotā versijā jauktajam korim atskaņos Latvijas Radio koris Sigvarda Kļavas vadībā Rīgas Sv. Jāņa baznīcā piektdien, 20. septembrī, plkst. 19.
Koncertzāles būvēšanai plānoto Eiropas fondu naudu valdība tomēr novirza citur, Kultūras ministrijai atstājot deviņus miljonus. Lielāko daļu izmantos katastrofālā stāvoklī esošās Lielās ģildes remontam.
