Pagājušās nedēļas izskaņā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas Lielajā zālē tika atklāta astotā Purvīša balvas izstāde, kas būs aplūkojama līdz 11. jūnijam.
Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja 250 gadu jubilejas sakarā domājām, ar ko mēs īpaši lepojamies un kas mums ir svarīgi. Sapratām, ka viena no svarīgākajām muzeja jomām ir kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana, un, lai to varētu nodrošināt, absolūti neaizstājami ir muzeja restauratori. Cilvēka pieskāriens muzejā ir īpaši nozīmīgs, jo tas prasa gan ļoti plašas teorētiskās zināšanas, gan, protams, arī praksi.
"Mēs gribētu, lai cilvēkiem paliktu spilgtā atmiņā kāds vakars vai pat vairāki vakari, ko viņi būtu piedzīvojuši kinoteātrī Splendid Palace: mēs bijām pilna zāle, mēs raudājām vai sirsnīgi smējāmies kopā, jo tieši šo iemeslu dēļ cilvēki nāk uz kinoteātriem – lai solidarizētos sajūtās, atklātu sevī kaut ko jaunu un ieraudzītu kino valodas daudzveidību," par kinoteātra Splendid Palace simtās dzimšanas dienas vēlamo pēcsajūtu saka tā mākslinieciskā vadītāja, kinokritiķe Daira Āboliņa.
Teātra trupas Kvadrifrons mājvietā Merķeļa ielā 4 otrdien, 21. martā, pirmizrādi piedzīvos iestudējums Nebiju. Nezinu. Neatceros, kura pamatā ir latviešu kolaboracionista, viena no holokausta īstenotājiem vācu okupācijas laikā Latvijā Viktora Arāja tiesas sēžu dokumentācija, ko veidojis trimdas žurnālists Kārlis Štamers un kas 2020. gadā publicēta vēstures doktora Ulda Neiburga zinātniskajā redakcijā.
Uz spēles ir likts daudz vairāk par uzvaru – no piektdienas, 17. marta, Latvijas kinoteātros skatāma igauņu režisora Oves Mustinga filma Kalev, cilvēcisku un politisku dilemmu bagāts kinodarbs par Igaunijas basketbola komandas Kalev uzvaru pēdējā Padomju Savienības čempionātā, kas Igaunijā kļuva par vienu no atmodas simboliem, savukārt filma – par vietējo kases grāvēju ar vairāk nekā simt septiņpadsmit tūkstošiem skatītāju.
Tikai glābjot citus, mēs varam izdzīvot paši – Bertolta Brehta lugas Kaukāziešu krīta aplis galveno motīvu viņa topošajā iestudējumā Dailes teātrī atklāj gruzīnu režisors Data Tavadze. Ar šo darbu atzīmē vācu dramaturga 125. jubileja, kas tiek svinēta visā Eiropā.
"Tev šķiet, ka kaut ko varētu atrisināt vienkāršāk, bet Jurim Poškum nepatīk vienkārši risinājumi, un tikai pēc tam saproti šo nevienkāršo risinājumu skaistumu," par sadarbību ar režisoru Juri Pošku saka aktieris Andris Keišs, kurš atveido galveno lomu jaunajā filmā Saule spīd 24 stundas
Līdz 24. martam galerijā Istaba ir atvērta mākslinieces Kristiānas Dimiteres personālizstāde Gaujmalas indiāņi, kuras kontekstā viņa aizdomājas par sapni miegā kā par pirmo pakāpienu neredzamajā dzīvē. Būdams šķietami ikdienišķs, tas dāvā priekšnojautu par kaut ko vairāk nekā tikai to, ko mēdzam dēvēt par mūsu vienīgo dzīvi.
No 4. marta līdz 30. aprīlim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 4. stāva izstāžu zālēs būs skatāma izstāde Vaclavs Špakovskis. Rīgas piezīmju grāmatas, ko īstenojis Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs sadarbībā ar poļu partneriem, Ādama Mickēviča institūtu Varšavā un Lodzas Mākslas muzeju.
Svētdien Rīgas cirkā norisinājās Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps svinīgā pasniegšanas ceremonija, kurā triumfēja režisora Viestura Kairiša kinodarbs Janvāris par jauniem kinematogrāfistiem, kuru stāsts ļauj pārcelties vairāk nekā trīsdesmit gadu senā pagātnē un vienlaikus rosina domāt par brīvības un tās nosargāšanas tēmu mūsdienu situācijā.
"Šo darbu ir iedvesmojusi mana kaislība pret dokumentālo kino," par savu īsmetrāžas spēlfilmu Sāc visu no jauna saka jaunā režisore Rūta Znotiņa, kura pretendē uz Lielo Kristapu
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas Kupola zālē ir atvērta Purvīša balvas 2021 laureātes gleznotājas Amandas Ziemeles personālizstāde Saule ar zobiem.
Uzmanības centrā – Baltija. Nonākšana Eiropas Filmu tirgus fokusā ir valsts, reģiona un industrijas tēla un profesionālo kontaktu stiprināšana – uzsver kino industrijas pārstāvji, kuri šajās dienās dodas uz Berlīni
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā ir atvērta ekspozīcija Mūra nojaukšana. Latvijas māksla 1985–1991, kas ir veltīta Latvijas laikmetīgās mākslas avangardiskajai lomai Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas periodā, kad Mihaila Gorbačova 1985. gadā iniciētās atklātības un pārbūves politikas iespaidā sabiedrībā, tajā skaitā rakstnieku, mūziķu un mākslinieku vidē, aizsākās ievērojami liberalizācijas procesi.
Speķa pīrāgs ir visai tālu no idealizētajiem labajiem tēliem, kas cīnās pret ļauno. Šodien, 2. februārī, Rīgas kinoteātrī Forum Cinemas notiks studijas Animācijas brigāde pilnmetrāžas leļļu animācijas filmas Lielais Indriķis pirmizrāde
Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā skatāma izstāde Snīkeri: eko x ego, kurā atspoguļota mijiedarbe starp sporta un kultūras industrijām, "veselā miesā vesels gars" mārketingu un ražošanas tehnoloģijām, cenšoties minēt, kas snīkeru dizaina risinājumos un patēriņa musturos būs noteicošais nākotnē – ego vai eko?
Sagaidot armēņu mākslinieka, kinorežisora un scenārista Sergeja Paradžanova jubileju, 28. janvārī kinoteātrī Auseklis Talsos iesāksies viņa simtgadei veltītu pasākumu cikls – ar 1969. gadā tapušās filmas Granāta krāsa seansu (plkst. 17.00) un viņa personības un daiļrades iedvesmotās mākslinieces Karinē Paronjancas tāda paša nosaukuma izstādes atklāšanu (plkst. 16.00).
Kur paliek tie rakstnieki, kuri vairs neraksta? Vietā, no kuras var ienākt prātā tiem, kuri raksta! – ar Gustava Terzena un Martas Seleckas dialoga pinpongu tiek pieteikta literārā tūrisma dokumentālā raidījumu cikla Literatūre jaunā sezona, kas tiks atklāta 7. janvārī un būs skatāma katru otro sestdienu plkst. 17.30 Latvijas Televīzijas 1. kanāla ēterā un portālā REplay.lv, kur var noskatīties arī aizvadīto sezonu ierakstus.
Šie divi gadi ir paskrējuši milzīgā ātrumā ar ļoti spilgtiem iespaidiem par radošumu, – pagājušajā nedēļā Rīgas Baleta skolā norisinājās Latvijas Dejas informācijas centra pasākumu cikla Deja domā. Dejas balvu gaidot saruna ar Dejas balvas žūrijas pārstāvēm, kuras atskatījās uz vērtēšanas procesā gūto pieredzi un dalījās ar vērojumiem par valdošajām tendencēm, aktualitātēm un izaicinājumiem dejas jomā.
"Mēs visi varam sadoties rokās. Mūsos ir milzīgs spēks. Jābūt
kopā," saka Jaunā Rīgas teātra aktieris Gerds Lapoška, kurš
ir kļuvis par vienu no redzamākajiem jaunās mākslinieku
paaudzes pārstāvjiem
"Atgriežoties vēsturiskajā ēkā, mēs vēlējāmies atjaunot Ziemassvētku eglīšu tradīciju, kurai ir simboliska nozīme, jo arī 1888. gadā Salamonska cirks, kā tolaik dēvēja Rīgas cirku, tika atklāts tieši ar gadumijas izrādi," saka Rīgas cirka direktore Māra Pāvula.
Cik zināms par metamo kauliņu vēsturi vai par to acu izkārtojuma likumsakarībām? Kā darināja ķegļus un spēles bumbas? Kādus mūzikas instrumentus spēlēja rīdzinieki? Vai mūsdienu bērniem viduslaikos atrastos viņu uzmanību piesaistošas rotaļlietas? – Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā (RVKM) durvis vērusi izstāde Spēles lieliem un maziem. Spēļu un rotaļu piederumu arheoloģiskie atradumi senajā Rīgā. 13.– 18. gs., kas ļauj rast atbildes uz šiem un virkni citu jautājumu. Tā būs apskatāma līdz 2023. gada 1. oktobrim.
Filma Mans laulību projekts neuzvarēja, bet mēs tik un tā priecāsimies! – pēc 35. Eiropas Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremonijas Reikjavikā (Islandē) savā Instagram kontā ierakstīja Ņujorkā dzīvojošā latviešu režisore Signe Baumane, kura šajā sociālajā tīklā publicētajā video ļaujas līganai dejai ritmiskas mūzikas pavadībā.
Mākslas muzejā Rīgas Birža līdz 16. janvārim ir apskatāma itāļu mākslinieka Antonio Frančesko Brinas (1540–1586) glezna Dievmāte ar bērnu, kas uz Latviju atceļojusi no viņa tautieša Džordžo Barati privātkolekcijas.