"Krīzes brīži gan pagātnē, gan tagad parāda, cik svarīgi neļaut indivīdam tā viegli ieplūst kolektīvajā neprātā," uzsver režisors Dāvis Sīmanis. Intervijā KDi viņš stāsta par saviem aktuālajiem kino un mākslas projektiem.
Latvijas Fotogrāfijas muzejā no 24. jūlija ir aplūkojama Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2020 starptautiskā izstāde Wunderkammer, kurā piedalās mākslinieki no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Somijas, Spānijas un Vācijas. "Iedvesmojoties no intereses par ziņkārības kabinetiem, man radās doma izveidot izstādi ar darbiem, kuru radīšanā mākslinieki ir izmantojuši savas vai citu veidotas kolekcijas," stāsta izstādes kuratore Šelda Puķīte.
"Meklēju atbildi, kādēļ to nemeklēju – vērojot, kā meklē citi," par savu darbu sēriju Love Re-search raksta jaunā fotogrāfe Annemarija Gulbe. Viņas pirmā personālizstāde Rīgā aplūkojama ISSP Galerijā (Berga bazārā), pie kuras maigi rozā tonī nokrāsotajām sienām pieliktas viņas fotogrāfijas ar privātiem mirkļiem no autores vienaudžu dzīves. Šī darbu sērija aizsākusies kā ISSP skolas diplomdarbs un turpinājusi attīstīties divi ar pusi gadu garumā (izstāde būs aplūkojama līdz pat 29. augustam).
Obligāti velciet gumijas zābakus! – pirms izstādes Savvaļa atklāšanas pasākuma pagājušās piektdienas vakarā lasāms tai veltītajā feisbuka lapā. "Ir slapjš. Un gan jau gribēsies kaut kur pabrist apkārt, lai atrastu mākslu," piebilst ekspozīcijas organizatori. Ir patiešām slapjš – nākas pārliecināties jau pa ceļam līdz izstādes bāzes vietai, brienot pa dubļiem un neviļus atsaucot atmiņā fotogrāfijas no Glastonberijas festivāla. Tā būs aplūkojama līdz gada beigām.
"Ekspresīvā forma un depresīvā ideja precīzi atspoguļo tā laika lielpilsētas eksistenciālo noskaņu Rīgā," režisora Jura Poškus četras minūtes garo video mākslas darbu Dzīves skola (1991) raksturoja viens no mākslas centra Noass jau vairāk nekā divdesmit gadu lolotā Latvijas Video mākslas arhīva iniciatoriem Juris Boiko (kopā ar Dzintaru Zilgalvi – I. A.). Šobrīd 27 darbi no zemūdens līmenī esošajiem krājumiem ir izcelti gaismā un 24 stundas diennaktī aplūkojami izstādē Latvijas Video mākslas arhīvs 1985–1995 uz AB dambja, ļaujot uz analogā video formāta tehnisko iespēju izziņas procesiem paraudzīties no mūsdienu digitālā laikmeta pozīcijām.
Vislielākais prieks ir par to, ka šī gada festivāls nav aizstājpasākums, kas aizstāj kaut ko īstu, un ka mums ir izdevies to noorganizēt klātienē. Viss, kas notiks, būs te un tagad, un nekas nebūs digitāli – vakar notikušajā preses konferencē sacīja Cēsu Mākslas festivāla direktors Juris Žagars un piebilda, ka visiem jau ir apnikusi attālinātā eksistence un attālinātā mākslas baudīšana. Šoreiz Cēsu Mākslas festivāls norisināsies no 25. jūlija līdz 28. augustam un fokusēsies uz skaņu, lai Covid-19 pēckrīzes laikā, kad taktilās iemaņas ir ierobežotas, trenētu klausīšanās un sadzirdēšanas prasmes.
Izdevums SestDiena turpina iepazīstināt ar divpadsmit Latvijas māksliniekiem, kuru veikums publicēts laikraksta Diena šī gada kalendārā, un jūlijā jādomā par rotām, jo priekšā ir juveliermākslinieces Annas Faniginas kolekcija Kuģu saraksts, kas ir autores veltījums Senās Grieķijas kultūrai.
Dokumentālā kino operatoram Andrim Slapiņam (1949–1991) dzimusī ideja par izbraukuma ekspedīcijām pie tautasdziesmu teicējām pirms 29 gadiem ir realizēta, un tajās savāktais šobrīd ir sakārtots un ar lielu cieņu pret teicējām un tautasdziesmu kā tādu nodots cilvēkiem multimediālas izstādes formātā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.
Pēc vairāku mēnešu pārtraukuma skatītāji var ienirt Rīgas kinoteātru tumšajās zālēs un baudīt filmas uz lielā ekrāna. Par situāciju nozarē Kultūras Dienai stāsta kinoteātru vadītāji
"tur nevar iet/ tur pasaules mala/ tur var nokrist un sasisties," izdevniecība Liels un mazs laidusi klajā dzejnieka Marta Pujāta dzejoļu krājumu bērniem ej nu ej, kas iesākas ar pāriešanu uz "tu" ar zivi un noslēdzas reibinošos meža vaivariņos.
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju un Latvijas Mākslas akadēmiju ir izstrādājusi profesionālo doktora studiju programmu.
"Mēs esam ļoti cieši saauguši ar dabu, ko varbūt pat nemanām. Brīvajā laikā latvieši iet uz savu mazdārziņu, makšķerēt, sēņot vai ogot, savukārt mūsu abu versija par to ir šāda – rotaļāties un spēlēties Dieva dārzos, kas mums ir visapkārt," sarunā ar laikrakstu Diena stāsta mākslinieks Jānis Gutāns-Grasis, kurš kopā ar mākslinieci Sandu Zemi piedāvā zemes mākslas virziena izstādi ar nosaukumu Spēles Dieva dārzos – tā kultūras pilī Ziemeļblāzma aplūkojama līdz 31. jūlijam.
Režisore Ināra Kolmane stāsta par Billes piedzīvojumiem pasaulē un gatavojas
uzņemt savu nākamo filmu par mātes un meitas attiecībām jau uz padomju
laika fona.
Grupa Carnival Youth ir sagatavojusi latviešu kinomūzikas programmu Naivais ku-kū, kura pirmo reizi skanēs 20. jūnijā Liepājas koncertzālē Lielais dzintars.
Uz austrumiem no ābeļdārza. Režisore Ilze Burkovska-Jakobsena stāsta par dokumentālo animācijas filmu Mans mīļākais karš, kura atlasīta Ansī festivāla konkursa programmai
Starptautiskā fotogrāfijas festivāla Rīgas fotomēnesis laikā tikusi pasniegta FK balva labākajam jaunajam Latvijas fotogrāfam. To ieguva Filips Šmits (1996), kurš šajā konkursā startēja ar divām fotosērijām – Spēļlaukums un Pie dabas.
Šodien, 29. maijā, plkst. 21 platformā Zoom pirmizrādi piedzīvos režisora Vladislava Nastavševa iestudējums Melnraksts par saistību starp laikiem, cilvēkiem un spokiem pēc mūsdienu krievu autora Sergeja Uhanova lugas motīviem.
Mīkstinoties Covid-19 dēļ noteiktajiem ierobežojumiem, šīs sezonas izskaņā savas durvis skatītājiem ver Valmieras Drāmas teātris – piektdien, 29. maijā, plkst. 18.30 Apaļajā zālē pirmizrādi piedzīvos režisores Ineses Mičules un aktiera Mārtiņa Meiera kopdarbs – iestudējums Visas labās lietas –, kura pamatā ir britu dramaturga Dankana Makmilana 2013. gadā sarakstītā luga Every Brilliant Thing. Katru izrādi klātienē varēs noskatīties 24 skatītāji.
Dirty Deal Teatro otrdien, 26. maijā, plkst. 19 aicina skatītājus tiešraidē Zoom platformā piedzīvot divus jaunradītus viencēlienus – Justīnes Kļavas lugu Džeks Uzšāvējs un Klāva Meļļa darbu Ludzas kadriļa.
Šodien, 26. maijā, sākas ikgadējais fotomākslas festivāls Rīgas fotomēnesis, kas norisināsies līdz 28. jūnijam. Ievērojot pulcēšanās ierobežojumus, tā pasākumi – izstādes, performances, projekcijas, diskusijas un ekskursijas – notiks ne vien interneta platformās Facebook, Zoom un Twitch, bet arī izstāžu zālēs un pilsētvidē. Plkst. 20 visi interesenti tiek aicināti pieslēgties atklāšanas pasākumam ar dīdžeja Kaspara Groševa piedalīšanos (Twitch).
Ikgadējā fotomākslas festivāla Rīgas fotomēnesis laikā – 1. jūnijā – tiešsaistē tiks pasniegta FK balva jaunajiem Latvijas fotogrāfiem. Finālam kvalificējušies desmit mākslinieki, kuri ir izraudzīti no vairāk nekā trīsdesmit pretendentiem. Publisko prezentāciju veidā virtuālajā vidē viņi izrādīs savus darbus starptautiskai žūrijai, kurā darbosies žurnāla Bird in Flight fotoredaktore Ļoļa Goldšteina no Kijevas, neatkarīgais kurators Braņislavs Stepaneks no Bratislavas un žurnāla FK galvenais redaktors un Rīgas fotomēneša direktors Arnis Balčus.
Piektdien, 22. maijā, plkst. 18.30 Daugavpils teātrī notiks režisora Oļega Šapošņikova iestudējuma Bez lieciniekiem pirmizrāde pēc krievu dramaturģes Aleksandras Striževskas 2019. gadā sarakstītās lugas Neviens nedzirdēja motīviem. Jau pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas šis uzvedums ir bijis gandrīz pabeigts (par 90%), tāpēc līdz ar ierobežojumu mīkstināšanu ir iespējama gandrīz tūlītēja tā nonākšana pie skatītājiem.
Kas būs pēc tam? Domājot par neskaidro nākotni, kultūrtelpa Hanzas perons un laikmetīgās skatuves mākslas notikumu sērija Pārmija aizsākusi jaunu starpdisciplināru projektu Turpinājums, kurā iesaistījušies septiņi kuratori. Viņu vidū ir vizuālie mākslinieki Krista un Reinis Dzudzilo, Rīgas Stradiņa universitātes pētnieks un lektors Mārtiņš Daugulis, radošās sociālo mediju aģentūras Honeymoon High vadītāja Agnija Grigule, arhitekts Reinis Liepiņš, teātra apvienības Kvadrifrons režisors un aktieris Klāvs Mellis, māksliniece un scenogrāfe Katrīna Neiburga, kā arī komiķe Džemma Sudraba.
Trešdien, 13. maijā, plkst. 19 interneta tiešraidē notiks režisores Lauras Grozas-Ķiberes monoizrāde Trojas ķēve, kurā galveno lomu atveido aktrise Inga Tropa. Viņas spēlētā varone ir Eiropas Parlamenta deputāte, kura netiek pārvēlēta uz nākamo termiņu. Tagad viņai jāatgriežas dzimtenē. Vai tā ir sakāve un iegūtā vara bija maldīga? Varbūt viņa zina kaut ko, kas no mums pārējiem tiek slēpts? Šis iestudējums tapis pagājušajā gadā starptautiskā teātra projektā Euhuman, kurā mākslinieki no Nīderlandes, Portugāles, Itālijas, Rumānijas un Latvijas tika aicināti savos uzvedumos reflektēt par Eiropas Savienības nozīmi un sabiedrības atbildību vienotas Eiropas veidošanā.
