Daudzu gadu garumā politiķi
aizgūtnēm runā par nepieciešamību panākt uzlabojumus
veselībā, izglītībā, demogrāfijā,
uzņēmējdarbībā, sociālajā
jomā, enerģētikā, transportā,
drošībā un, jā, arī valsts pārvaldē.
Par to, kāpēc Latvijā joprojām nav enerģētikas stratēģijas un kāpēc tik būtiski ir to beidzot izveidot, Guntars
Gūte sarunājas ar Latvijas Elektroenerģētiķu un elektrobūvnieku asociācijas izpilddirektoru Ivaru Zariņu.
Par cilvēku, tostarp bērnu un jauniešu, nepietiekamo peldētprasmi un tās radītajiem dzīvības riskiem, kā arī neatliekamajiem pasākumiem situācijas uzlabošanai intervijā Guntaram Gūtem stāsta Latvijas Peldēšanas federācijas (LPF) prezidents Aivars Platonovs.
Par potenciālajiem Rēzeknes finanšu krīzes risinājumiem Guntars Gūte sarunājas ar vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministru Māri Sprindžuku.
Par jaunās koalīcijas veidošanas sarunām, potenciālos
partnerus vienojošajiem un
šķeļošajiem jautājumiem, kā
arī par ārkārtas vēlēšanu risku
pilsētai un pašām partijām
Guntars Gūte sarunājas ar Rīgas domes Jaunās Vienotības
frakcijas vadītāju Olafu Pulku.
Diskusija par iespēju samazināt PVN pārtikai, tādējādi samazinot tās gala cenas veikalos, sen nav bijusi tik aktuāla kā šobrīd, kad turpinām piedzīvot augstu inflāciju tieši pārtikas jomā, kas turklāt vēl paralēli uzjundījusi viedokļu sadursmi par to, vai veikalos esošās cenas nav nepamatoti uzskrūvētas.
Vērojot procesus Rīgas domes
un arī valdības koalīcijas
kontekstā, izskatās, ka vasara
izdarījusi savas korekcijas arī
politisko kaislību teātrī un
pēdējo dažu mēnešu laikā
pieredzētās izrādes ir apnikušas ne tikai
skatītājiem, bet arī pašiem aktieriem.
Vidējais patēriņa cenu līmenis 2023. gada jūnijā, salīdzinot ar 2022. gada jūniju, palielinājies par 7,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Par nu jau bijušā Valsts prezidenta Egila Levita paveiktā vērtējumu un gaidām saistībā ar jaunā prezidenta Edgara Rinkēviča darbību augstajā amatā, kā arī par koalīcijas riņķadanci Guntars Gūte sarunājas ar politologu Juri Rozenvaldu.
Par notikumiem un likumsakarībām Rīgas domē un valdošajā koalīcijā un situācijas iespējamiem attīstības scenārijiem Guntars Gūte sarunājas
ar politologu Jāni Ikstenu.
Inflācija, kas vēl pavisam nesen uzlēca
sen neredzētos augstumos, patlaban
varbūt arī krītas oficiālajos statistikas
datos, taču ikdienā parastais cilvēks savā
ģimenes budžetā, visticamāk, šo kritumu īpaši nejūt.
Par nesaskaņām Rīgas domē
un sagaidāmajiem attīstības
scenārijiem, tostarp iespējamo
Rīgas mēra Mārtiņa Staķa
amata zaudēšanu, Guntars Gūte sarunājas ar neatkarīgo un
bezpartijisko Rīgas domes
deputātu Kasparu Spundi.
Lai spētu adekvāti finansēt visas vajadzības, būtiski ir sekmēt uzņēmumu skaita pieaugumu, sarunā ar Guntaru
Gūti uzsver Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.
Vakar valdības sēdē tika pieņemts zināšanai Ekonomikas
ministrijas sagatavotais
informatīvais ziņojums Prioritārie rīcības virzieni ekonomikas transformācijas īstenošanai, kura saturu uz kopumā nepilnām sešām
lappusēm var raksturot ar šī komentāra
virsrakstā lasāmo frāzi: atkārtošana – zināšanu māte.
Par IT jomas iespējām, aizspriedumiem un veidiem, kā
sekmēt jauniešu interesi tehnoloģiju apguvē un izmantošanā, Guntars Gūte sarunājas ar
nodibinājuma IT Izglītības
fonds izpilddirektori Zandu
Zilgalvi.
Pašvaldībām vispusīgāk un kritiskāk jāvērtē līdzdalība kapitālsabiedrībās – tāds ir kopējais,
rezumējošais Valsts kontroles
(VK) secinājums pēc revīzijas,
kurā tika vērtēts, vai un kā pēc
administratīvi teritoriālās reformas jaunizveidotās novadu pašvaldības ir izvērtējušas
līdzdalību kapitālsabiedrībās.
Par pašreizējo situāciju energonozarē un to, vai nākamajā apkures sezonā jārēķinās ar līdzīgiem izaicinājumiem kā pērn, Guntars Gūte sarunājas ar enerģētikas ekspertu Juri Ozoliņu.
Par valdības politisko zemestrīci un pašvaldību galvenajiem izaicinājumiem šogad Guntars Gūte sarunājas ar
Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdi Gintu Kaminski.
Galvaspilsētas vadība un arī dažs valdības vīrs izdomājuši visai oriģinālu veidu, kā jau kārtējo reizi ar savdabīgu rīcību mēģināt izpatikt vēlētājiem. Proti, runa ir par Dziesmu svētkiem un gadsimta būvniecības projektu – Brasas pārvadu pār dzelzceļu uz Skulti Rīgā.
Ticamākais koalīcijas krīzes risinājums ir NA un AS izslēgšana no valdības, tos nomainot ar līdzšinējiem opozicionāriem – ZZS un Progresīvajiem, bet runas par koalīcijas paplašināšanu ir māņu kustība. Par de facto notikušajām izmaiņām valdošajā koalīcijā un to, ka šīs izmaiņas, visticamāk, tik un tā nenesīs cerēto ekonomikas attīstību, Guntars Gūte sarunājas ar politisko procesu vērotāju, polittehnologu Danu Titavu
Gandrīz uzreiz pēc pašreizējā ārlietu ministra Edgara Rinkēviča ievēlēšanas Valsts prezidenta amatā publiskajā telpā tiek izteiktas cerības, ka šajā amatā viņš spēs sekmēt vienas, otras, trešās nozares labāku attīstību, ka teju tieši viņš būs tas, kurš veicinās ekonomiskās situācijas uzlabošanos, nevienlīdzības mazināšanos un tamlīdzīgas lietas.
Par to, cik lielā mērā balsojuma rezultāti par jauno Valsts prezidentu ļauj nojaust sagaidāmās pārmaiņas valdošajā koalīcijā, Guntars Gūte sarunājas ar politologu Filipu Rajevski.
Par Krievijas kara Ukrainā attīstības scenārijiem un par to, cik liela ir Krievijas spēja kavēt stratēģisku infrastruktūras objektu būvniecību kaimiņvalstīs, Guntars Gūte sarunājas ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru Jāni Sārtu.
Par ēnu ekonomikas iemesliem un nepieciešamo rīcību tautsaimniecības attīstībai Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētāju Jāni Endziņu.